Paredzēts izveidot akadēmijas likvidācijas komisiju, kam līdz 1.septembrim jāsagatavo augstākās izglītības iestādes slēgšanas plāns.
2009./2010.mācību gadā akadēmijā neuzņems jaunus studējošos, bet 2009./2010.mācību gada pirmais semestris noslēgsies līdz 2009.gada 23.decembrim, un studentiem būs iespējas turpināt mācības Latvijas Universitātē studiju programmās, kas pēc veida, iegūstamās kvalifikācijas un grāda ir iespējami tuvas pārtrauktajai studiju programmai.
Valdības sēdē iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Jaunais laiks") uzsvēra, ka akadēmijas likvidācija ir pareiza, jo valsts pašreizējos apstākļos nevar uzturēt tik daudz augstskolu. Daudz efektīvāka sistēma ir, ja ir dažas spēcīgas augstskolas, pauda Mūrniece.
Pēc reorganizācijas nākamā gada budžetā izdosies ietaupīt vairākus miljonus latu, kā arī atbrīvosies telpas. Akadēmijas kompleksā atradīsies IeM struktūrvienības.
"Drošība no akadēmijas likvidācijas nesabruks. Man ir svarīgi saglabāt policiju.. Mēs stiprināsim savas koledžas," uzsvēra Mūrniece. Viņa piebilda, ka arī akadēmijas mācībspēku algas nav samērojamas ar policistu algām un ar grūtībām vajadzējis piespiest akadēmijas rektoru samazināt savu atalgojumu.
Arī izglītības ministre Tatjana Koķe (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka aicinājusi augstskolu rektorus samazināt atalgojumus, bet rīcība nav sekojusi.
Savukārt Augstākās izglītības padomes pārstāvis Jānis Vētra norādīja, ka neskaidrs ir ne vien akadēmijas mācībspēku liktenis, bet arī studentu nākotne, jo LPA studentus sagaida individuāls izvērtējums, stājoties Latvijas Universitātē. "Iespējams, kādam studentam būs jāzaudē kāds studiju gads," Vētra piebilda.
Viņš rosināja vispirms izveidot reorganizācijas komisiju, jo, pēc Vētras domām, likvidācijas process ir sākts "ne no tā gala" un LPA likvidācija nav vienīgais risinājums, kā ietaupīt līdzekļus.
Arī Latvijas Studentu apvienība uzsver, ka ir pārāk daudz neskaidrību, atbalstot policijas akadēmijas likvidāciju, un brīdina par tiesu darbiem.
Tomēr Latvijas Universitātes (LU) vadība apliecina, ka LU var uzņemt visus LPA studentus un nodrošināt viņu apmācību. Arī Mūrniece klāstīja, ka pašlaik ir daudz neskaidrību, taču bez šāda valdības akcepta LU nav juridiska pamata pieņemt attiecīgus lēmumus.
Turklāt LPA piecos mēnešos iztērējusi aptuveni 60% no visa gada budžeta, pavēstīja Mūrniece.
Savukārt finanšu ministrs Einars Repše ("Jaunais laiks") akcentēja, ka Mūrnieces ierosinājums ir viens no pirmajiem strukturālo reformu paraugiem. Latvijā tiek uzturēts pārāk daudz augstskolu, skolu un slimnīcu, minēja Repše.
Iekšlietu ministrija norāda, ka tās sistēmā bez LPA ir vēl trīs izglītības iestādes - Valsts policijas koledža, Robežsardzes koledža un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža - un tieši tās sagatavo lielu daļu IeM sistēmas amatpersonu darbam dienestos.
Savukārt Latvijas Policijas akadēmija pamatā realizē otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas un akadēmiskās bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas, kuru ietvaros pārsvarā par fizisko un juridisko personu līdzekļiem maksas studiju veidā tiek sagatavoti tiesību zinātņu speciālisti.
"Ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrijas pamatfunkcija nav organizēt un koordinēt izglītības politikas īstenošanu un gatavot tiesību zinātņu speciālistus, kā arī to, ka šādu izglītību iespējams iegūt citās Latvijas augstākās izglītības iestādēs un studentu uzņemšana akadēmijas studiju programmā "Civilā drošība un aizsardzība", kas ir vistiešāk saistīta ar speciālistu sagatavošanu Valsts policijai, Valsts robežsardzei un citām ministrijas padotības iestādēm, netiks turpmāk pasūtīta, Iekšlietu ministrija budžeta taupības nolūkos vairs nevar atļauties uzturēt savā sistēmā šādu izglītības iestādi," paskaidroja ministrijas speciālisti.
Turpmāk ministrija plāno ieguldīt resursus IeM sistēmā esošo koledžu stiprināšanā un pilnveidošanā, kas IeM amatpersonām sniegs kvalitatīvu profesionālajai jomai atbilstošu profesionālo izglītību. Turklāt koledžās plānots attīstīt profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursus.
Nepieciešamo amatpersonu apmācību, nodrošinot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvi, plānots īstenot, veicot pasūtījumu citās Latvijas augstskolās, kuras sagatavo tiesību speciālistus.
Iekšlietu ministre iepriekš paudusi, ka būtisks priekšnosacījums LPA likvidācijai ir finansējuma trūkums un pašreizējie ekonomiskie apstākļi, kas liek ministrijai samazināt visus izdevumus un atteikties no tēriņiem, kuri nenes būtisku atdevi un nav tieši saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanu valstī.
Lai arī akadēmijai būtu jābūt cieši saistītai ar Valsts policiju, līdz šim saikne bijusi ļoti vāja. Policija nav iesaistījusies vai bijusi tikai netieši iesaistīta personālsastāva apmācības un mācību programmu pasūtījuma veidošanas procesā, tādējādi akadēmijas absolvents nereti nav sagatavots policijas darba vajadzībām un nezina jaunumus par izmaiņām likumos.
LPA pašlaik mācās 1639 studentu.