Polija nepārstāj spītēties

Ceturtdien un piektdien notiekošā sammita galvenais mērķis ir panākt visu ES valstu vienošanos par ilgi tapināto reformu līgumu. Kā ceturtdienas vakarā pēc pirmās sarunu kārtas atzina Portugāles ārlietu ministrs Luišs Amado, ir sākušās divpusējās pārrunas ar to valstu delegācijām, kurām vēl ir kādi iebildumi. “Es vēlos uzsvērt ka visas dalībvalstis vēlas panākt vienošanos šonakt. Mums ir stingra vēlme pāršķirt lapu,” sacīja L.Amado. Tai pašā laikā gan ES prezidējošās valsts ministrs atzina, ka pavisam drošs par to nevar būt. Viņš sacīja, ka ir izdevies panākt vienošanos par Bulgārijas prasību ļaut tai atveidot eiro kirilicā un Austrijas bažām par pārmērīgu ārvalstu studentu pieplūdumu. Tiesa, L.Amado neprecizēja tieši kāda vienošanās šajos abos jautājumos rasta. Līdz vēlam vakaram arī nebija izdevies rast risinājumu Itālijas prasībām iegūt lielāku deputātu vietu skaitu parlamentā. Līdzīgas prasības pēcāk sāka izteikt Polija. Ar šo vēlmi, kā vēsta diplomāti, Varšava nāca klajā tad, kad valstis bija tuvu tam, lai vienotos par Joanīnas mehānismu. Vienošanās paredz, ka tas tiks iestrādāts nevis pašā līgumā kā vēlējās Polija, bet gan protokolā, tādejādi mīkstinot tā juridisko nozīmi. Jau vēstīts, ka Joanīnas mehānisms paredz iespēju dalībvalstij atlikt uz laiku kāda ES lēmuma pieņemšanu, ja tas kaitē konkrētās valsts interesēm. Jāpiebilst, ka šajā par ES nākotnei nozīmīgo atzītajā sammitā, Latviju nepārstāvēja ne premjers, kurš, tā arī neapmeklējis nevienu oficiālo sanāksmes pasākumu devās atpakaļ uz Rīgu risināt valdības krīzi, ne ārlietu ministrs. Plānots, ka pēc ES līderu vienošanās Lisabonas sammitā, līguma projekts tiks apstiprināts visās dalībvalstīs, un tas varētu notikt divu gadu laikā. Līgums paredz, ka Eiropas Savienībai būs prezidents, ārlietu ministram līdzīgs postenis, tiks samazināts komisāru skaits un vairāk lēmumu tiks pieņemti nevis vienbalsīgi, bet ar vairākumu.