Politiķi skeptiski par ieceri izveidot beznodokļu zonu pierobežā

Jautāti, kā vērtē šādu ieceri, politiķi izteicās skeptiski."Šādu inovatīvu priekšlikumu atļaušos nekomentēt. Vispirms vajadzētu pārbaudīt, vai, esot Eiropas Savienībā, mums ir iespējas, ko tādu darīt. Cik es zinu, tas varētu būt ļoti problemātiski," sacīja "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvis Einārs Cilinskis.Arī Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atzina, ka šāda iecere nozīmētu īpašu vienošanās projektu ar Eiropas Savienību."Tas nozīmētu atsevišķu vienošanos ar ES. Latvijā labākie speciālās ekonomiskās zonas (SZE) piemēri ir Liepāja un Ventspils. Patlaban vēl tiek diskutēts, kā pagarināt šo zonu pieejamības termiņu pēc 2017.gada. Domāju, ka šāda veida papildu atbalsts - beznodokļu zonas lauksaimniekiem - Eiropas Savienības vienotajā tirgū netiks atbalstīts," sacīja Reizniece-Ozola, piebilstot, ka pie Zemkopības ministrijas oficiālajām prioritātēm "tāds pasākums kā ekonomiski brīva zona ar nodokļu atvieglojumiem Latgalē nav atrodams".Savukārt "Vienotības" pārstāvis Dzintars Zaķis norādīja, ka pat akceptēšanas gadījumā beznodokļu zona negarantē labus ekonomiskos rādītājus."Beznodokļu zonu Latvijā ir tikai tik, cik ir, un arī tām ir pārejas periods. Nevar vienkārši pateikt, ka te būs beznodokļu zona. Ja grib zemniekiem palīdzēt, to ir jādara citā veidā. Arī SEZ pieredze nemaz nav tik veiksmīga. Manuprāt, Rēzeknes SEZ ir tālu no ideāla," sacīja Zaķis.