Politologi: Vešņakova zvans Šķēlem un Šleseram ir pilnīgi normāla prakse

Jāatgādina, ka WikiLeaks 29.novembrī publicēja virkni ASV diplomātu rakstītu konfidenciālu un slepenu dokumentu, kuros viņi neglaimojoši izteikušies par citu valstu līderiem. Žurnāla Ir interneta vietne, atsaucoties uz šiem dokumentiem raksta, ka Kievijas vēstnieks A.Vešņakovs, sākoties Krievijas - Gruzijas konfliktam, zvanījis toreizējam satiksmes ministram Šleseram un tobrīd politiku formāli pametušajam Tautas partijas dibinātājamŠķēlem, mēģinot nodrošināties ar viņu atbalstu.“Sakarā ar WikiLeaks nopludināto informāciju ir jābūt ļoti piesardzīgiem ar dažādiem komentāriem un vērtējumiem. Cilvēks, kurš nav pārāk informēts par diplomātijas niansēm, vienu vai otru ziņu varētu uztvert kā kaut ko nepieņemamu vai draudīgu, bet diplomātija nenotiek tikai publiski, tā notiek arī personiskā, pieklusinātā līmenī. Līdz ar to tā ir tikai normāla prakse, ka dažādu valstu vēstnieki ikdienā tiekas, sazvanās un saņem informāciju no cilvēkiem tajā valstī, kur viņi atrodas. Sākot no politiskajiem līderiem un beidzot ar žurnālistiem un sabiedriskās domas veidotājiem – tā ir pilnīgi normāla prakse.”Arī tas, ka brīdī, kad zvanīts Andrim Šķēlem (TP), kurš tobrīd oficiāli bija aizgājis no aktīvās politikas, neesot nekas īpašs. “Interesanti būtu zināt vai tie, ar kuriem Vešnakovs sazvanījies, bija tijkai šie trīs cilvēki, vai arī varbūt ir bijuši kādi citi. Tāpēc arī minēju, ka šādas informācijas druskas ir bīstamas, ja tu neredzi kopējo ainu,” uzsver politoloģe.Ziņas, ka WikiLeaks publicētajā dokumentā kritizēts Valdis Zatlers par to, ka nav priekšlaicīgi atgriezies no olimpiskajām spēlēm Ķīnā, politoloģe uzskata par pilnīgi normālām. “Vēstnieki vai vēstniecību augstākie darbinieki, vērojot politiskos notikumus vienā vai otrā valstī raksta ziņojumus. Tie bieži vien ir balstīti uz personisko pieredzi un novērojumiem - tā nav oficiāla pozīcija. Ja jūs ieskatīsieties Latvijas vēstnieku ziņojumos par savām mītnes zemēm, jūs tur atradīsiet tieši tādus pašus pārsteigumus kā ASV ziņojumos,” viņa norāda.Arī Ījabs uzskata, ka “tas ir tikai normāli, it īpaši, ja runa ir par tik ietekmīgu kaimiņvalsti kā Krieviju”. Viņš gan norāda, ka interesantāks ir nevis A.Vešņakova neveiksmīgai mēģinājums nodrošināties ar Latvijas atbalstu konfliktā, bet gan tas, kādēļ ASV vēstniecība uzskata, ka Šķēle un Šlesers ir tik ļoti atkarīgi no savām biznesa saiknēm Krievijā. “Ir skaidrs, ka ASV vēstniecības rīcībā, acīmredzot, ir informācija, ka šie abi džentelmeņi atrodas ļoti īsā pavadā no Krievijas, un Vešņakovs varētu mēģināt viņus šantažēt,” domā politologs.“ASV vēstniecība acīmredzot bija vēl pesimistiskāk noskaņota par Latvijas politisko vidi, nekā paši latvieši, bet ir skaidrs, ka Šķēle un Šlesers pietiekoši ātri saprata, ka viņiem tas neietu cauti un neparakstījās uz to, ko Vešņakovs no viņiem prasīja,” viņš skaidro. Ījabs arī uzskata, ka Šleseram šādas informācijas nākšanas klajā varētu nākt pat par labu, jo krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri dzīvojot Krievijas masu informācijas telpā un esot pārliecināti, ka Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili ir agresors, Krievijas vēstnieka zvanu viņam varētu uztvert kā pozitīvu faktoru.“Protams, varētu jautāt, kāpēc Zatlers uz Gruziju neaizbrauca, varbūt ka tam ir ar šiem zvaniem kāds sakars. Tā ir mana “sazvērestības teorija”, vai Zatleram, kāds no minētajiem zēniem nav nodevis signālu: “Davai, nebrauc!”,” prāto politologs.