Politologs: atklātā Saeimas balsojumā ievēlētu Zatleru

“No vienas puses, tas apmierinātu vēlētāju lielāko daļu vēlētāju, kas neuzticas varas orgāniem. Parasti slēgtie balsojumi nav racionāli motivēti, tie atkarīgi no personīgā izdevīguma un bailēm. Domāju, ka atklātu vēlēšanu rezultātā par valsts prezidentu būtu kļuvis Valdis Zatlers, jo daudzi nebalsotu pret esošo prezidentu. Politiskajam procesam atklāts balsojums nav izdevīgs, jo slēgtajā balsojumā emocionālā un privātā sfēra nav atdalīta no politikas, deputāti vadās pēc simpātijām, tāpat vadās pēc biedru rīcības,” tā politologs. Saeima ceturtdien neatbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredzēja atklāti vēlēt Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus.Par šo likumprojektu balsoja 44 deputāti no ZZS un Saskaņas centra, pret bija 43, bet atturējās divi tautas kalpi.Savukārt apvienības Vienotība grozījumi Saeimas Kārtības rullī par atklātiem balsojumiem par vairākām amatpersonām tiks skatīti vēlāk. Tie nodoti izskatīšanai Saeimas Juridiskajai komisijai, 78 tautas kalpiem balsojot par, bet pieciem pret.Parlaments ceturtdien skatīšanai komisijās nodeva arī ZZS iesniegtos grozījumus Saeimas Kārtības rullī, lai arī Saeimas prezidija locekļu vēlēšanas būtu atklātas"Mēs aicinām vispār atcelt slēgtos balsojumus. Visus," iepriekš uzsvēra Brigmanis."Ja jau atklātība, tad pilnīga. Nevar būt pusatklātība, kad atsevišķas amatpersonas ir pārākas par citām," viņš piebilda.Šāda iniciatīva seko "Vienotības" solim iesniegt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, lai turpmāk atklāti vēlētu tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, Ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju.Savukārt aizklāts balsojums, pēc "Vienotības" frakcijas uzskata, būtu jāsaglabā Satversmē paredzētajai Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanas procedūrai, kā arī ievēlot Saeimas prezidija locekļus.