Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 26. februāris
Mētra, Evelīna, Aurēlija

Politologs: Rinkēvičam ir izredzes kļūt par Valsts prezidentu

Partiju apvienības Jaunā vienotība (JV) kandidātam, līdzšinējam ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV) ir izredzes kļūt par Valsts prezidentu, taču ne pirmajā balsojumā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Politologs atzina, ka patlaban ir grūti prognozēt pirmā balsojuma iznākumu, tomēr visai ticami, ka tajā neviens no trīs kandidātiem nesaņems balsu vairākumu, ņemot vērā Nacionālās apvienības (NA) atturīgo attieksmi pret Rinkēviču Valsts prezidenta amatā un iespējamās sarunas par citas valdības veidošanu.

Rozenvalda ieskatā, pirmajā balsojumā vismazākās iespējas iegūt valsts pirmās personas amatu ir "Progresīvo" virzītajai kandidātei, publiskās pārvaldības ekspertei Elīnai Pinto. Var pieļaut, ka "Progresīvo" mērķis bija nevis panākt Pinto ievēlēšanu prezidenta amatā, bet padarīt viņu sabiedrībai redzamāku, lai mēģinātu startēt gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lēsa eksperts. Tas ļaujot domāt, ka tālākos balsojumos "Progresīvie" varētu atbalstīt JV kandidātu.

Pastāvot arī varbūtība, ka "Apvienotā saraksta" (AS) kandidāts, uzņēmējs Uldis Pīlēns tālākās balsošanas kārtās tiek ievēlēts ar "dziļas opozīcijas" balsīm. Rozenvalds aicināja nodalīt situāciju, kādā atrodas "Stabilitātei" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Lai gan abi politiskie spēki pieder pie opozīcijas, starp tiem ir ievērojamas atšķirības. Politologs norādīja, ka ZZS negūs lielu labumu, ja partija atbalstīs Pīlēna kandidatūru, savukārt JV atbalsta balva varētu būt iekļūšana valdībā.

"Tās ir pārdomas, reālā dzīve var veikt labojumus. Diezgan droši var prognozēt, ka pirmajā balsojumā neievēlēs nevienu no kandidātiem. Vēlēšanās ir vajadzīgas "Progresīvo" balsis, taču "Progresīvie" no sava kandidāta pirmajās vēlēšanās neatteiksies," sacīja LU Sociālo zinātņu fakultātes profesors.

Taujāts par iemesliem, kas liedz partijām vienoties par to, kurš nākamos četrus gadus būs valsts pirmā persona, Rozenvalds atzīmēja, ka viena no problēmām ir prezidenta vēlēšanu kārtība, jo vēlēšanas ir pārāk cieši saistītas ar koalīciju, jo īpaši ar izskanējušajiem politiķu viedokļiem, ka prezidents ir jāievēl ar koalīcijas partiju atbalstu.

Viņš skaidroja, ka, piemēram, Igaunijā nedz Pīlēns, nedz Pinto nevarētu kandidēt uz prezidenta amatu. Kaimiņvalstī tiesības izvirzīt prezidenta kandidātu ir ne mazāk kā piektajai daļai no Rīgikogu sastāva. Līdz ar to Igaunijā nevar būt tā, ka desmit cilvēki izvirza savu kandidātu. Rozenvalds skaidroja, ka Igaunijas prezidenta vēlēšanu sistēma paģērē, ka partijām ir jāvienojas iepriekš, turklāt prezidentu nevar ievēlēt tikai ar koalīcijas balsīm.

Otrs iemesls, kas ietekmē iespējas vienoties, ir koalīcijas sastāvs, jo nevienu vien reizi ir izskanējis, ka koalīcijas partijas ne visai draudzīgi sadzīvo. Koalīcijas partneriem prātā, iespējams, ir divi kandidāti: JV virzītais Rinkēvičs, par kuru NA nav liela sajūsma, savukārt AS virza savu kandidātu - Pīlēnu. Šeit arī parādās ciešā saistība starp koalīciju un prezidenta vēlēšanām.

Runājot par to, kāpēc NA ir pretestība pret Rinkēviču kā nākamo Valsts prezidentu, Rozenvalds skaidroja, ka NA ir tradicionālo vērtību aizstāve, iespējams, zināmu diskomfortu rada ārlietu ministra seksuāla orientācija. Lai gan Rinkēvičs ir veiksmīgi īstenojis valsts ārpolitiskās intereses, pastāvot varbūtība, ka NA citādāk vērtē viņa izteikumus, kas attiecas uz jautājumiem, kas skar iekšpolitiku.

Pagājušajā gadā NA saistībā ar notikumiem pie pieminekļa Uzvaras parkā 9.maijā un 10.maijā pieprasīja toreizējās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju. Profesora ieskatā, NA demisiju pieprasīja politisku apsvērumu dēļ. Tā nebija reakcija uz kaut kādām reālām problēmām Valsts policijas darbā. Rinkēvičs toreiz sacīja, ka jādomā politiskās nācijas kategorijas, nevis jācenšas tālāk šķelt sabiedrību.

"Politiskā nācija ir jēdziens, kas NA politiķiem ir stipri svešs. Jā, ārpolitikā Rinkēvičs ir īstenojis stingru nostāju. Viņš ir sekmīgi strādājis kā ārlietu ministrs. Tomēr viņam ir sava nostāja jautājumos, kas attiecas uz iekšpolitiku un daudzos gadījumos tā nesakrīt ar NA," sacīja eksperts.

Savukārt, ja patur prātā arī iespējamo ciešāku sadarbību starp JV un "Progresīvajiem", tad ir jautājums gan par Stambulas konvencijas ratificēšanu un Civilās savienības likumu. Arī ņemot vērā šos aspektus, NA attieksme pret Rinkēviču ir atturīga un bez lielas sajūsmas.

"Tas man liek domāt, ka pirmajās vēlēšanās NA nebalsos par kādu no kandidātiem, jo sava kandidāta viņiem nav. Viņu kandidāts bija Levits, kurš centīgi pildīja visu atbilstoši NA pamatnostādnēm. Rinkēvičs ir cita rakstura politiķis, ar citādākām nostādnēm, kas ir atšķirīgas no Levita," teica politologs.

Taujāts, cik veiksmīgs varētu būt risinājums, ka arī otrajā kārtā uz prezidenta amatu kandidēs Rinkēvičs, Pinto un Pīlēns, LU Sociālo zinātņu fakultātes profesors norādīja, ka sacensību, visticamāk, turpinās tikai divi - Rinkēvičs un Pīlēns. Likums neuzliek par pienākumu meklēt citu kandidātu. Tas ir paša pretendenta un viņa izvirzošā politiskā spēka ziņā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas