LPP/LC frakcija tāpat kā iepriekš, izvērtējot paša I.Godmaņa valdības optimizācijas plānu, arī tagad nevar atbalstīt Ģimenes, bērnu un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas apvienošanu ar kādu citu ministriju. Par to _Dienu _informēja LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Piektdien paredzēta koalīcijas pārstāvju kopīga sēde, kurā TP gaida skaidru visu partneru atbildi uz jautājumu, vai tie piekrīt E.Zalāna plānam, kuru par labāko pirmdien atzina Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas par to esot pārliecinājis arī premjeru I.Godmani. Jau ziņots, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir iebildusi pret Vides ministrijas pievienošanu kādai citai ministrijai. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis trešdien LTV raidījumā _Kas notiek Latvijā?_, vērtējot politisko situāciju, atzina, ka visām koalīcijas partijām piektdien pēc tikšanās vajadzētu iznākt ar vienotu viedokli, ka šī valdība atkāpjas. Pagaidām nekas neliecina, ka I.Godmanis būtu gatavs pats nolikt amata pilnvaras, jo ir uzsvēris, ka to nedarīs — cita situācija būšot tad, ja kāda partija no valdības aizies.
Vēstulē teikts, ka LPP/LC "pamatā atbalstot" TP rosināto reorganizācijas plānu. Tomēr LPP/LC šobrīd nav guvusi pārliecinošas atbildes, lai redzētu iemeslu reorganizēt Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju. Tāpat LPP/LC saskata nekonsekvences sadaļā par funkciju pārdali starp ministrijām un aicina nodokļu politikas funkciju no Finanšu ministrijas pārcelt uz Attīstības ministriju.
Principā atbalstot nepieciešamību samazināt dokumentu aprites birokrātiskos mehānismus, LPP/LC kategoriski nepiekrīt TP piedāvātajiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, deleģējot ministriem tiesības izdot vispārobligātus un trešajām personām saistošus normatīvos aktus. "50 padomju okupācijas gadus mēs dzīvojām tieši šādā vidē, kur katrai ministrijai bija tiesības izdot visiem saistošus normatīvos aktus, kuri bieži vien bija pretrunā viens otram, nebija saskaņoti un radīja priekšnoteikumus haosam un visatļautībai," norāda LPP/LC. LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka šeit būtu atrodams kompromiss tādējādi, ka, neveicot grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, Ministru kabinets varētu pilnvarot ministrus izdot atsevišķus, specifiskus, visiem saistošus noteikumus, par kuriem ministrs vienlaicīgi uzņemtos pilnu atbildību un kuri būtu visiem pieejami saistošo regulējošo aktu valsts datu bāzēs