Pretošanās latgaliešu garā

mācījos pie Seiļa, nekādu lielu patriotismu no viņa nesajutu, dzina kolhoza laukā lietū kartupeļus rakt kad izteicu neapmierinātību- padzina pie direktora, viņa sieva Marija , ta gan bija laba skolotāja, pat kauns ka nepaklausīgs biju. arī viņa meita Lūcija bija laba. a šis....

Labojums. Bija drukas kļūda , uzrakstīju - 1941.gada 15. janvārī. 29.-33. Treimanis Edgars, Livzinīki, nošauts Kirovas NKVD cietumā 1942.gada 15. janvārī. Bija skolotājs.

Vai katrā skolas obligātajā vēstures grāmatā šie fakti ir?

Latgalieši ir bijuši vienmēr stipra tauta un tagad krīzes laikā latgalieši izturēs....Es pa to esu paārliecināta.Būs grūti protams, bet kaut kā jau tiksim galā.Kā visu laiku mums nav palīdzejušui ne viens...

Bet raksts tik bagāts. Paldies autoram Antonam Rancānam.

Treikal, neliec tik daudz daudzpunktu. Neiznīks latgaliešu valoda. Ulmaņa laikā bija izdota ābece latgaliešu valodā. Es rokās turēju. Tāpat kā par izsūtīšanu ka neiznāk pārpratums. Jauku dienu, tikai lūdzu, nelieto publiskā telpā tādus vārdiņus kā "gvelzt".

Redzi, arī Nautrēnu pagastā čekisti Maskavas uzlikto plānu pildīja. Pavēle par cilvēku izsūtīšanu no Baltijas valstīm Maskavā bija jau 1939.gada 11 oktobrī, dažus mēnešus pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas.

No Nautrēnu pagasta 1941.gadā izsūtīti 39 cilvēki, nevis viena sieviete. Treikal, bet tu viņus visus esi aizmirsis. Laikam tāpēc, ka tik pat kā neviens dzimtā pagastā neatgriezās. Bet cik arestēja un izveda 1949.gadā, neesi dzirdējis? Par valodu nebēdā. Latgaliešu valoda dzīvos.

Treikalim. Varbūt, tava māte zināja vienu, kuru izveda no Nautrēnu pagasta, un par viņu stāstīja. Un cik smalki zināja, par ko izveda. Bet pēc dokumentiem 1941.gada 14 jūnijā no Nautrēnu pagasta izveda 39 cilvēkus. Par agrāk arestētiem ziņu man nav. Tātad, 1941.gada 14 jūnijā arestēti: 1. Ludboržs Antons, Ozolsala, miris Vjatlagā 1944.gada 9.martā. 2. Ludborža Anna, viņa sieva, mirusi Igarkā 1957.gada 4.martā. 3. Matīsa Alvīne, Rogovka, mirusi Vjatlagā 1943.gada 15.februārī. 4. Matīss Aleksandrs, viņas vīrs, aizsūtīts ar meitu uz tāliem ziemeļiem, miris. 5. Matīsa Dzidra Marija, viņu meita, 3 gadus veca, mirusi. 6. Rancāns Jānis, Rasnupļi, miris Vjatlagā 1943.g. 29.jūnijā. 7. Rancāne Jezupata, viņa sieva, aizsūtīta uz Dudinku, atbrīvota 1955.gadā. 8. Rancāns Antons, viņu dēls, 1 gadu vecs, miris Dudinkā 1943.gada 5.februārī. 9. Vilne Sojija, Rasnupļi, mirusi Dudinkā 1943.gada 3.martā. 10.Vilne Anufrija, viņas meita, 34 gadus veca, mirusi Ustjportā 1954.gada 27.jūnijā. 11.Vilne Monika, viņas meita, 32 gadus veca, izsūtīta uz Ustjportu, atbrīvota 1955.gadā. Tālāk minu tikai uzvārdus. 12.-17. Ivulāns Jānis, Zaļmuiža, Vjatlags, nometinājums, atbrīvots 1957.gadā. Izsūtīta sieva un 4 bērni, 5 - 10 gadus veci. Atbrīvoti 1957.gadā. 18.-21. Ruško Jānis, Rogovka, miris Vjatlagā 1942.gada 17.novembrī. Sieva un 2 bērni, 1 un 4 gadus veci, izsūtīti uz Krasnojarskas apgabala Ilanskas rajonu, atgriezās 1947.gadā, tad 1950.gadā aizsūtīti atpakaļ, atbrīvoti 1956.gadā. 22.-28. Jurkāns Alfons, Upatnīki, miris Vjatlagā 1942.g. 18.februārī. Tēvs, māte, brālis, sieva un 2 bērni, 2 un 5 gadus veci, izsūtīti uz Krasnojarskas apgabala Dzeržinskas rajonu. Tēvs, māte, brālis un jaunākā meitene nomira. Māte ar otro meiteni Venerandu atbrīvotas 1957.gadā. Atbrīvotas - noņemtas no uzskaites. Vēl bija jānopelna nauda ceļam. 29.-33. Treimanis Edgars, Livzinīki, nošauts Kirovā 1941.gada 15.janvārī. Man ir nošauto saraksti. Šāva tos, kuriem bija līdzi labas drēbes, lai tās konfiscētu. Treimanis Edgars bija skolotājs. Sieva un 3 bērni, 14 - 16 gadus veci, izsūtīti uz Krasnojarskas novadu. Divi bērni nomira Ustjportā, tālaos ziemeļos. Māte ar vecāko dēlu Pēteri atbrīvoti 1957.gadā (noņemti no NKVD uzskaites). 34.-35. Broks Aleksandrs, Rogovka, miris Sevurallagā 1041.gada 19.novembrī, 32 gadus vecs. Sieva izsūtīta uz Krasnojarskas novadu, atbrīvota 1957.gadā. 36. Jukāns Adaljons, Sārmi, miris Vjatlagā 1943.gada 11.februārī. Arestēts viens, bez ģimenes. 37. Miglenieks Jāzeps, Rogovka, miris Astrahaņas cietumā 1942.g. 31.februārī. 38. Sekša Pēteris, Dzērvi, 1951.gadā atbrīvots no ieslodzījuma Vjatlagā, aizūtīts nometinājumā, citu ziņu nav. Iespējams, miris. 39. Sjomkāns Francis, Juzupi, miris Vjatlagā 1941.g. 29.novembrī, 57 gadus vecs. Zemnieks.

Ir tā gadījies, ka mana māte ir no Nautrēnu pagasta (troks, voi nu Rogovkas?) un viņa zināja stāstīt, ka no visa pagasta 41.g. izveda vienu cilvēku — jaunu skolotāju, jo viņa bērniem mācījusi to, ko pati tikko augstskolā bija iemācījusies ... Nedomāju, ka tas bija kas cits kā šodien, un to skolotāju reabilitēja jau 46.gadā. Tāpēc saku, ka Jūs melojat, gvelžot par deportācijām. Un kas izkaisīja latgaļu inteligenci — prasiet Hitleram. Tāpat par "otreizējo okupāciju". Vai to pirmo skaitīt pirms 300 gadiem, no Pētera-I laikiem. Jeb tā otrā sākas tagad — Eirosavienības nomalē ? Par latgaļu rakstibas aizliegumiem : Kāpēc nerakstat, ka latgaļu valodu mācīt skolā aizliedz 1935.gadā — brīvā Ulmaņa laikā ? Bet Rēzeknes apriņķa avīzi latgaļu valodā pārtrauca drukāt tikai 1956.gadā, kad vairs nebija kas to lasa. Es personīgi sūtīju Vladislavam Locim uz Rietumvāciju tās latgaliskās avīzes numuru ar atgriešanās noteikumiem no emigrācijas Latvijā. Gandarīts par patiesību, ka uz 25 gadiem notiesāts, varēja pēc 6 gadiem atgriezties Rīgā. Par kapu aprakstiem man nav ko iebilst, droši vien labi, ka tā ! Jo arī tendenciozu secinājumu tur nav. Vienīgi vakar no Latvijas radio dzirdētais liek palikt domīgam. Tur pārraidē par lībiešu dienām Mazirbē izskanēja rūgta patiesība — priekšsēdētāja atsakās no amata, jo lībiešu valoda ir jau mirusi un neviens to pacelt vairs nespēj. Jādomā — kad to teiksim par latgaliešiem. Baidos, ka nebūs ilgi jāgaida ...

Ļoti labi.

Labi uzrakstīts. Patīkami, ka autors nav centies būt "lielāks katolis par pašu Romas pāvestu".

Ko plāties? Nu, labi, tagad zināsim, ka tu esi gudrs kā kaimiņu tītars, bet daudziem lasītājiem šis raksts noteikti ir gana interesants. Piemēram, es daudz ko no aprakstītā nezināju.

Aprakstītais pelnījis daudzu skaudību un visaugstāko novērtējumu.

NEDELI VACYS ZUPYS IZSIĻDEIŠONA. VYSIM ZYNOMI FAKTI I ĪPRĪŠK PAREDZAMA INTERPRETACEJA.