Nākamnedēļ, 27.aprīlī, Finanšu ministrija (FM) pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā šo jautājumu, rosinot papildu finansējumu rast budžeta līdzekļos neparedzētiem gadījumiem.
FM skaidro, ka līdz ar Valsts proves uzraudzības inspekcijas likvidāciju steidzamības kārtībā tika veikti grozījumi Valsts apbalvojumu likumā, nosakot, ka Valsts prezidenta kanceleja organizē valsts apbalvojumu izgatavošanu. Šīs funkcijas veikšanai kancelejas šā gada budžetā tika paredzēti 50 000 latu.
Valsts prezidenta kanceleja piešķirto finansējumu izlieto valsts apbalvojumu iegādē, kā arī veic nepieciešamos izgatavošanas uzraudzības auditus un laboratoriskās ekspertīzes izgatavotajiem valsts apbalvojumiem, proves zīmoga lāzergravēšanai, valsts apbalvojumu zīmju numurēšanai, ievietošanai glabāšanai vakuuma vidē un glabāšanai atbilstošā saratificētā glabātuvē.
FM atgādina, ka 4.maijā apritēs 20 gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas un par godu šim valstij nozīmīgajam notikumam Valsts prezidenta kancelejas Ordeņu kapituls izskatījis vairāk nekā 220 kandidatūras un nolēmis par valsts apbalvojumu piešķiršanu vairākām personām par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā no 1989.gada līdz 1991.gadam un ieguldījumu valsts, pašvaldību, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, sporta un saimnieciskajā darbā no 1991.gada 4.maija līdz šim. Tāpat 13 Triju zvaigžņu ordeņi tiks piešķirti Latvijas Tautas frontes atbalstītajiem tautas deputātiem par īpašiem nopelniem neatkarības atjaunošanas periodā.
LETA jau ziņoja, ka Ordeņu kapituls saistībā ar Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu valsts augstākos apbalvojumus nolēmis piešķirt 102 personām - sabiedriskajiem darbiniekiem, māksliniekiem, mediķiem, iekšlietu struktūru pārstāvjiem, sportistiem, tiesu sistēmas darbiniekiem, karavīriem u.c.
Starp apbalvojumu saņēmējiem ir Augstākās tiesas senators Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, Dailes teātra aktrise Ilze Vazdika, vēsturnieks Heinrihs Strods, dziedātāja Mirdza Zīvere, olimpiskie vicečempioni - skeletonists Martins Dukurs un kamaniņu braucēji Andris un Juris Šici, Tautas frontes atbalstītie tautas deputāti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dace Bonāte, Latvijas Futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs u.c.
Tāpat ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas periodā piešķirts Latvijas Tautas frontes atbalstītajiem tautas deputātiem (1989.-1991.g.) Guntim Blūmam, Andrejam Cīrulim, Jānim Geibam, Valentīnai Klibiķei, Ritai Kukainei, Uldim Laucim, Ādolfam Ločmelim, Leopoldam Ozoliņam, Viktoram Skudram, Voldemāram Šļakotam, Jānim Vagrim, Jānim Vanagam un Andrim Vilcānam.
Augstie apbalvojumi tradicionāli tiks pasniegti Rīgas pilī trīs svinīgās ceremonijās - 1.maijā un 3.maijā no plkst.16 un 4.maijā plkst.18.