V.Zatlers gan sola rosināt plašāku diskusiju par minētajiem jautājumiem jau tuvākajā laikā, ko organizēs Stratēģiskās analīzes komisija, jo uz nepieciešamību turpināt darbu pie likumu pilnveidošanas norādījis gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis Alvis Vilks, gan eksperti.
Pagājušajā nedēļā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumos, kas regulē priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta, kā arī pašvaldību vēlēšanām. Grozījumus pieņēma lielā vienprātībā - par nobalsoja vismaz 85 deputāti. Grozījumi aizliedz partijām aģitēt divas dienas pirms vēlēšanām, tie dod tiesības KNAB, konstatējot pārkāpumus kādas partijas reklāmas kampaņā, to pārtraukt, grozījumi definē, kas ir trešās personas - ar politiskajām partijām un to apvienībām nesaistītas fiziskas vai juridiskas personas, kas savā vārdā veic aģitāciju, kam var tērēt ne vairāk kā 15 minimālās mēnešalgas.
Diena jau rakstīja, ka pie Valsts prezidenta vērsās politologi Jānis Ikstens, Juris Rozenvalds, Ivars Ījabs, Valts Kalniņš, Iveta Kažoka un žurnālists Jānis Domburs, aicinot atdot deputātiem otrreizējai caurlūkošanai likumus, kas regulē aģitāciju priekšvēlēšanu laikā vai arī izmantot likuma ierosināšanas tiesības un nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, lai ierobežotu politiskās reklāmas priekšvēlēšanu laikā. Vēstules autori ir pārliecināti, ka reklāmas jāierobežo un vēl vairāk jāmazina finansētāju ietekme uz vēlēšanu rezultātiem nekā to šobrīd nosaka likumi.
Eksperti atzinuši, ka Latvijas sabiedrība ir ļoti atvērta aģitācijas kampaņām un vēlēšanu laikā nauda ir kļuvusi par izšķirošo partiju cīņā par varu. Valsts prezidentu eksperti aicināja izvērtēt politiskās reklāmas ierobežošanu vai tās pilnīgu izskaušanu. Viņi norāda, ka divas dienas, iespējams, ir par maz. Viņuprāt, šauri ir definēts trešo personu jēdziens, kas šādā redakcijā atļauj “iepludināt” apjomīgas naudas summas partiju priekšvēlēšanu kampaņā.
Saeimas pārstāvji joprojām dzīvo 2008.gadā, un nav pamodušies jaunā Latvijā, tā pēc tikšanās piektdien Rīgas pilī ar Valsts prezidenta V.Zatlera padomniekiem un Saeimas pārstāvjiem piektdien secinājis politologs Jānis Ikstens.
Intervijā Dienai J.Ikstens norādīja, ka Saeimas pārstāvji runā par “kaut kādiem politiskiem kompromisiem, par kaut kādām politiskajām iespējām”, tomēr nav gatavi ieklausīties. Tomēr viņš pauda cerību, ka Valsts prezidents panāks ātru un vienkāršu naudas ietekmes samazināšanu uz Latvijas politiku, piedāvājot Saeimai būtiski pagarināt termiņu, kurā nenotiek priekšvēlēšanu aģitācija.
“Saeimas pārstāvji meklē dažādas tehniskas un cita veida atrunas, un nav gatavi būt tautas priekšstāvji,” uzskata politologs.
Ir dažādi mehānismi, kā mazināt naudas lomu politikā, bet būtu neadekvāti, ja mēs prezidentam dotu špikeri priekšā, pēc sarunas pilī norādīja žurnālists J.Domburs. “Mēs šādā formā paudām sabiedrisko neapmierinātību, kas skanējusi gadiem ilgi, tai skaitā pēdējos mēnešos, ko prezidents nepieminēja 14.janvāra politisko principu pārmaiņu uzstādījumā un kuru Saeimā opozīcija nemēģināja pieminēt 3.lasījumā pieņemot likumus, kas regulē aģitāciju,” stāstīja Latvijas televīzijas raidījuma “Kas notiek Latvijā” vadītājs.
Viņš uzskata, ka šobrīd likuma regulējums par trešajām personām atstāj ļoti daudz interpretējamu un grūti fiksējamu lietu, kas varot radīt neprognozējamas aktivitātes, līdzās partiju lielajai naudas masai.
Sarunā piedalījies tikai viens Saeimas deputāts – Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, kurš uzsvēra, ka šāda likuma redakcija pieņemta arī pēc konsultācijām ar ekspertiem, kā arī Saeimas komisijas sēdes bijušas atklātas un jebkurš varēja tajās piedalīties.
“Politiķi atsaucas uz kompromisu, kas bija pirmskrīzes kompromiss rudenī, bet jautājums no mūsu puses bija, vai esam pamodušies jaunā Latvijā?” jautājis žurnālists, minot gan nesen prezidenta izteikto ultimātu Saeimai, gan protesta akcijas, kas, viņaprāt, situāciju ir mainījušas. J.Domburs arī atgādinājis, ka medijiem priekšvēlēšanu laiks nozīmē papildus ieņēmumus un
mediji nebūs "karognesēji", kas prasīšot aizliegumu, lai arī kā
sabiedrības interešu pārstāvētāji šai aspektā viņi savu lomu zaudēšot.
“Vēl aizvien mums diemžēl ir divas pasaules un divas Latvijas, bet ceru, ka ar šo mēs veicinājām dažādu pasauļu redzējumu, lai vienotos, kādā Latvijā mēs pamostamies,” pēc sarunas teica J.Domburs.
Tautas partija, kuras pārziņā ir Juridiskā komisija, kas sagatavoja grozījumu pieņemšanu, uzskata, ka vēstulē trūkst konkrētu ieteikumu. Vēstulē nav norādes uz neko kliedzošu, paustas vienīgi šaubas vai neziņa, TP viedokli pauda Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Viņš uzskata, ka šie likuma grozījumi ir labākais, ko šobrīd var piedāvāt bez pārbaudes praksē. “Pirmā likumdošana bija visatļautība, kas noveda pie otrajiem grozījumiem likumos, kas savukārt uzlika nesamērīgi zemus griestus partiju tēriņiem. Tagad ņemtas vērā abas šīs galējības un uzlikti visiem saprotami noteikumi un regulējumi,” pārliecināts M.Kučinskis. Viņš piekrīt, ka, iespējams, pēc pašvaldību vēlēšanām būs nepieciešami “nelieli labojami”.
M.Kučinskis pauž, ka tikai praksē varēsim pārbaudīt, kā strādā noteiktās divas klusuma dienas pirms vēlēšanām un trešo personu definējums. “Tikpat labi pēc vēlēšanām var izrādīties, ka šīs divas klusuma dienas taisni ir ļāvušas vaļu slēptajām reklāmām,” tā M.Kučinskis.