Bērziņš preses konferencē pēc otrā politisko sarunu raunda teica, ka sagaida, ka premjera amata kandidātus nosauks politiskās partijas, bet gadījumā, ja partijām tādu kandidātu izvirzīšana neizdošoties, viņš premjera amata kandidātu gatavs 7.janvārī nosaukt pats.
Prezidents pagaidām izvairījās nosaukt savus favorītus uz premjera amatu, jo "arī labam vīnam, pat Latvijā ražotam, ir jānorūgst!"
"Es tomēr uzskatu, ka labākais variants būtu, ka jebkurš kandidāts tomēr būtu konkrētas partijas vai vairāku partiju izvirzīts, jo tā būtu pietiekama stabilitāte [valdības darbam]," teica Bērziņš. Partijām uz premjera amatu jāvirza kandidāti, "kas ar savu darbību konkrētā vietā un laikā ir parādījis, ka var šo pienākumu veikt".
Gadījumā, ja partijām tādu kandidātu izvirzīšana neizdošoties, viņš premjera amata kandidātu gatavs 7.janvārī nosaukt pats. Savukārt Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai premjera amatu viņš esot piedāvājis, jo tāda esot daudzu attīstītu valstu pieredze, ka vadošās partijas vadītājs vada valdību, taču Āboltiņa atteikusies.
Citus kandidātus Bērziņš pašlaik pats pašlaik ne nosaukt, ne virzīt negrasoties. Prezidenta uzstādījums gan būšot, ka arī jaunajā valdībā darbu jāturpina iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Reformu partija) - tas saistāms ar iekšlietu dienestu darbu pēc Zolitūdes traģēdijas.
Viņš arī paskaidroja, ka lēmums nevirzīt Pabriku uz premjera amatu saistāms arī ar viņa darbību aizsardzības ministra amatā kādu "Zvārdes poligona jautājumu", kuru gan Bērziņš sīkāk neraksturoja, paskaidrojot, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija.
Prezidenta paziņojumā pausts, ka Vienotība, kas uzņēmās valdības veidošanas iniciatīvu, premjera kandidāta virzīšanas kritērijos nav ievērojusi konsekventu nostāju.
"Esmu pārliecināts, ka to personu loks, kuras varētu tikt virzītas premjera kandidātam, ir ievērojami plašāks nekā šobrīd publiski izskanējis. Ir pietiekami daudz cilvēku, kas varētu uzņemties valdības vadīšanu. Es gaidu no Saeimā pārstāvētajām partijām reālus kandidātus,” otrajā sarunu kārtā uzsvēra Valsts prezidents.
Sarunās ar partiju vadītājiem Valsts prezidents ir uzsvēris, ka viņa galvenais uzstādītais mērķis ir izveidot tādu valdību, kas personāliju un rīcībspējas ziņā būtu kvalitatīvāka par līdzšinējo un spētu jau tuvākajā laikā risināt valsts attīstībai aktuālus un sarežģītus jautājumus. Valsts prezidents neatbalsta tādu pieeju kandidāta izvēlē, kas tiek pakārtota vienīgi nosacījumam, lai partiju izvirzītajam kandidātam izdotos iegūt vairākuma atbalstu parlamentā.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents pagājušajā nedēļā nevirzīja nevienu no Vienotības trīs piedāvātajiem premjera amata kandidātiem - Pabriku, pašreizējā premjera kandidātu Intu Dālderi un eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu, aicinot meklēt kādu spēcīgāku kandidatūru. Vienotība pēc tam kā vienīgo kandidātu tomēr nolēma virzīt Pabriku, un šonedēļ notiekošajās politiskajās konsultācijās vaicāt prezidentam, kādi šādam lēmumam bijuši iemesli.