Valsts prezidents Valdis Zatlers amatā aizvadītajā pirmajā gadā vēl nav nostiprinājis savu ietekmi
Dziesmu svētku gājiena dalībnieki Valsts prezidentam Valdim Zatleram svētdien tomēr neuzgavilēja tā, kā savulaik prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai, lai arī V.?Zatlers gandrīz septiņas stundas nenoguris sumināja svētku dalībniekus, nevienu kolektīvu neatstājot bez valsts augstākās amatpersonas uzmanības. Dažbrīd pat šķita, ka vairāk sveicienu tika V.Vīķei–Freibergai, kura ar kungu Imantu tribīnē atradās nedaudz nostāk. Pirms gada eksperti ne tikai pateicības maksājumu un nepieņemamās izraudzīšanas dēļ V.Zatleram nesolīja vieglas dienas amatā, bet arī prognozēja, ka viņš nekad nespēšot būt tāds kā V.Vīķe– Freiberga un paliks savas priekšgājējas panākumu ēnā.
Eksperti arī tagad domā, ka V.Zatleram joprojām nav tā, kas bija iepriekšējai prezidentei — spējas plānot trīs soļus uz priekšu, skaidra vīzija par amatā darāmo un prasme argumentēt savu rīcību. V.Vīķi–Freibergu respektēja partijas, lai ko arī aiz muguras varbūt par prezidenti runāja, un viņu mīlēja tauta. "Šīs divas politiskās personības svara ziņā nav salīdzināmas. Vaira Vīķe–Freiberga amatā bija cilvēks ar skaidru vīziju, kuras nav Valdim Zatleram," teica Delnas padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne. Viņasprāt, politiskās elites mērķis jau bija izvēlēties tādu cilvēku, kam nav tādu zināšanu, lai jelkad nostiprinātu savu ietekmi un svaru. Dziesmu svētkos L.Čigāne arī jūtot, ka cilvēki alkst pēc morāles un vērtību uzstādījumiem valstī, ko prezidents nespējot sniegt, un "nedomāju, arī ka kādreiz spēs".
Teiktais saskan ar Saeimas opozīcijas vērojumiem, jo arī Jaunā laika domes priekšsēdis Artis Kampars uzsvēra, ka situācijā, kad sabiedrība ir polarizējusies un dzīvo apdraudēta tiesiskuma un ekonomiskas krīzes priekšnojautās, Valsts prezidentam ir jānāk ar skaidru pozīciju, "viņam ir jābūt līderim un lietu virzītājam, jārunā par politikas kvalitāti, tās uzlabošanu un jāsēdina visi pie galda". A.Kampars atzīst, ka neko sliktu gan nevarot par V.Zatleru teikt, jo viņš neesot izdarījis neko tādu, par ko vajadzētu kaunēties. Taču līdzīgi kā gandrīz visi aptaujātie JL pārstāvis secināja, ka prezidentu joprojām uzlūkojot vairāk kā labu ārstu un sirsnīgu cilvēku, ne kā valstsvīru.
Zīmīgā pārteikšanās
Pērnajā rudenī, kad V.Zatlers premjeram Aigaram Kalvītim (TP) iknedēļas tikšanās reizē ieteica atkāpties, jo bez sabiedrības uzticības viņam būšot grūti strādāt, abas amatpersonas iznāca pie žurnālistiem. V.Zatlers vēlējās viņiem šo domu pavēstīt, bet kāda papildu jautājuma samulsināts, iesākto nepabeidza un pēkšņi pārvaicāja: "Kas es esmu?" Tā bija diezgan liktenīga pārteikšanās, kas atbalsojās vēlākajos viņa vērtējumos. Arī žurnāliste Baiba Strautmane, kas pirms gada bija noskaņota pret V.Zatlera ievēlēšanu, tagad atzīst: "Tie, kuri toreiz neatbalstīja Zatleru, jūtas adekvāti tam, kas tika gaidīts. Tā sajūta, ka nezini, kas Tevi vada, nav nekur pazudusi."
Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis to nodēvēja par varas sajūtas un atbalsta punktu meklējumiem "gan sev, gan savai prezidentūrai". Viņaprāt, V.Zatlers ir tendēts uz vieglu populismu, bet pilnvaru loks atstāj maz citu iespēju, ja pašam nav skaidras vīzijas, ko darīt kā prezidentam. Taču viņa amatam tomēr ir augsta vērtība sabiedriskajā domā, ko tieši V.Zatlera gadījumā var labi redzēt. Par spīti skandalozajai ievēlēšanai un pateicības maksājumiem, kam joprojām nav risinājuma, prezidentu sabiedrība vērtē pozitīvi, norāda A.Freimanis. Viņš arī atzīst, ka šis postenis ir kā simbols un cilvēki pozitīvi vērtē vairāk amatu nekā personību. "Amats bija liels sākotnējās reputācijas kapitāls, kas palīdzēja," teica sociologs.
Tuvinātāks vērtējums tagad ir gan tiem, kas pirms gada bija pret V.Zatlera ievēlēšanu, gan tiem, kas viņu izraudzījās. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), kuram bijusi iespēja pavadīt prezidentu viņa pirmajā valsts vizītē uz Ukrainu, esot pārliecinājies par V.Zatlera spēju labi pārstāvēt valsti arī ārpolitiski. Un arī Pilsoniskās savienības līdere Sandra Kalniete, kura pērn par labu Saskaņas centra izvirzītajam Aivaram Endziņam atsauca savu kandidatūru prezidenta vēlēšanās, tagad uzteic V.Zatlera spēju nodrošināt ārpolitisko pēctecību un rietumniecisko izvēli. S.Kalniete ir novērtējusi arī V.Zatlera aicinājumu cilvēkiem piedalīties referendumā par Satversmes grozījumiem. Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis atšķirībā no kolēģiem A.Kalvīša un Gundara Bērziņa, kuri ir gana sūkstījušies par pašu izmeklēto prezidentu, uz V.Zatleru raugās cerīgi. M.Kučinskis arī pamanījis, ka V.Zatlers sarunās ar politiķiem, kad nav klāt preses, "runā lietišķi un viss ir kārtībā, bet, kad viņš iznāk publiski, tad sāk spēlēt prezidentu, kas viņam ir problēma".
Gaida Saeimas atlaišanu
Kā prezidenta patstāvības piemērs ir minēta valdības veidošanas uzticēšana Ivaram Godmanim (LPP/LC), kam sekoja TP pretreakcija. TP līderis A.Kalvītis gan sev tuvu stāvošiem cilvēkiem ir sacījis — ja TP nebūtu piekritusi, tad I.Godmanis nebūtu premjers. V.Zatlers sliecās atbalstīt arī Jāņa Kažociņa atkārtotu ievēlēšanu par Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, kas bija svarīgi arī ārpolitiski. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš tagad atzīst kļūdīšanos, savulaik prognozējot V.Zatlera palikšanu Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa ēnā, kas tā neesot, par ko liecinot kaut vai V.Zatlera debija NATO sammitā Bukarestē. Prezidents arī ir atdevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā vairākus likumus, tostarp likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanu, kas savā bīstamībā jau ticis pielīdzināts drošības likumiem.
Taču daļa cilvēku, kuru vidū ir arī A.Endziņš un B.Strautmane, gaida, lai Valsts prezidents rosinātu Saeimas atlaišanu, lai gan esot sajūta, ka V.Zatlers nav tik drosmīgs, lai par šādu soli izšķirtos, jo tas nozīmētu riskēt ar savu amatu. "Taču varbūt viņš tomēr ir spējīgs to izdarīt, jo katram saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka viņš šajā gadījumā uzvarētu. Ja viņš paliek pie tā, ka ir tautas prezidents, tad ir jādomā, kur šis parlaments ved valsti — ekonomiskā un tiesiskā krīzē," saka B.Strautmane. Te gan jāatgādina, ka V.Zatlers negaidīti tomēr ieradās Tautas sapulcē Doma laukumā pērnā gada 3.novembrī. Arī A.Freimanis nedomājot, ka V.Zatlers nav drosmīgs. "Varas sajūtas trūkums pamudina izdarīt ārkārtas soļus, ar ko var pievērst uzmanību. Ja tajā cilvēku grupā, ko viņš uzklausa, vairākums teiktu, ka ir jārosina Saeimas atlaišana, tad prezidents to izdarītu," uzskata A.Freimanis. Viņš nezina, kas ir šajā cilvēku lokā, bet domā, ka viens no tiem noteikti varētu būt premjers I.Godmanis. To sociologs secinājis arī pēc tā, ka "starp viņiem nav bijušas ne mazākās pretrunu ēnas". Saeimas atlaišana nozīmētu arī neuzticēšanos I.Godmaņa valdībai, kas varētu būt viens no būtiskākajiem faktoriem, kāpēc V.?Zatlers, visticamāk, šādu soli nespertu, domā A.?Freimanis.
Daži eksperti netic, ka nākotnē V.Zatlers spēs tuvināties tam prezidentūras līmenim, kāds bija priekšgājējai. Turklāt, kā atgādina B.Strautmane, V.Zatleram ir kāds būtisks neizpildīts solījums — atrisināt pateicības maksājumu problēmu medicīnā. Tomēr citi, tai skaitā A.Freimanis, saskata izaugsmes iespējas, atceroties, ka arī V.Vīķes–Freibergas autoritāte ir nostiprinājusies ne jau pirmajā pilnvaru gadā.