Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Priekšvēlēšanu laikā mediji politiķiem piedāvā pirkt intervijas ar sevi

Aizraujoša, dvēseliska saruna ar kādu politisku personu, radot psiholoģiski stipra pleca sajūtu plašam lasītāju lokam. Saruna ar politisko personu par vērtībām, par ģimeni, par valsti. Intervijas un sižeti par politiķiem. Tādas politiskās aģitācijas tribīnes pirms gaidāmajām pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām piedāvā daļa Latvijas mediju.

Visām šīm tribīnēm ir kas kopīgs - tās būtu politiķu apmaksātas. Šī ir pirmā reize, kad medijiem ir jāiesniedz savi priekšvēlēšanu aģitācijas izcenojumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Nacionālajā radio un televīzijas padomē (NRTP), un tie parāda, ka mediji balansē uz ētikas pārkāpumu robežas. Eksperti uzsver - šādi materiāli var maldināt auditoriju. Laikrakstu un žurnālu grupā izceļas izdevniecība Rīgas Viļņi, kuras iesniegtajos izcenojumos minētas "nestandarta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu iespējas". Samaksājot 1500 latu un PVN, tiktu nodrošināta "dvēseliskas sarunas" publikācija žurnālā Patiesā Dzīve, par nedaudz mazāku summu iespējams tikt pie intervijas dzīvesstila rubrikā žurnālos Kas Jauns, Marta, Mapta un Otkrito. Tāpat izdevniecība piedāvā piedalīties apaļā galda diskusijās ar citiem politiķiem žurnālā Nedēļa, par katru no tām maksājot 600 latu. Rīgas Viļņu galvenais redaktors Ainis Saulītis stāsta, ka politiķu samaksātos materiālus varētu veidot izdevniecības žurnālisti, taču rakstiem un intervijām būtu pievienota norāde, ka tā ir samaksāta politiskā reklāma. Viņš šeit neredz žurnālistikas ētikas pārkāpumus, jo politiķi nevarēšot diktēt jautājumus un publikāciju saturu. Nedēļas galvenais redaktors Māris Zanders gan neslēpa pārsteigumu par izdevniecības piedāvājumu, norādot, ka samaksātām diskusijām Nedēļā, visticamāk, nepiekritīs, jo "tā nu gluži arī nevar". Vēl vairāk nekā presē dažādi piedāvājumi veidot žurnālistiku imitējošus materiālus parādās radio un TV izcenojumos. Tas gan neattiecas uz gandrīz visām lielākajām raidorganizācijām, izņemot LNT, kuras piedāvājumā minēta arī komercsižetu veidošana. LNT reklāmas daļas vadītāja Laila Grudule norāda, ka komercsižeti tiks nodalīti no raidījumu satura, taču tos veidošot LNT žurnālisti, tiesa, ne ziņu korespondenti. Savukārt reģionālās televīzijas gandrīz visas piedāvā arī samaksātu tiešraižu interviju un sižetu veidošanu, to veidotāji gan dažādās televīzijās atšķiras. Piemēram, SIA TV Vidzeme politiķim ir iespēja pasūtīt interviju, ko veidotu kāds televīzijas žurnālists, savukārt Ogres televīzijā samaksātos materiālus veidos televīzijas projektu vadītāji, jo ziņu žurnālistiem esot gana daudz darba. Līdzīga aina paveras arī radiostacijās, kur gan samaksāto sižetu piedāvājums ir ierobežotāks. Piemēram, radio FIT FM un Baltkom radio par 500-2000 latu iespējams tikt pie stundu garas ētera intervijas, Kurzemes radio papildu samaksātu interviju iespējām piedāvā politiķiem veidot pat konkursus. A.Saulītis norāda, ka Rīgas Viļņi esot izdarījuši arī provokatīvu gājienu, lai citiem medijiem pateiktu: "Beidziet slēpties!" Citu izdevniecību aģitācijas izcenojumos tiešām nav atsevišķi izdalīta iespēja sagatavot un publicēt samaksātas politiķu intervijas, taču, piemēram, izdevniecības Santa reklāmas projektu vadītāja Maira Vaļuma stāsta, ka ir iespēja ievietot samaksātus reklāmrakstus arī kādā no izdevniecības žurnāliem. Tās varētu veikt kāds no izdevniecības žurnālistiem, jo jau tagad tiekot veidoti klientu samaksāti raksti. Pie katra tiekot un arī turpmāk tikšot norādīts, kas to finansējis. Providus pētniece Iveta Kažoka, ieraugot Rīgas Viļņu piedāvājumu, esot bijusi ļoti pārsteigta. Viņa šajā situācijā saskata ētikas pārkāpumus. Ņemot vērā reklāmas līdzību ar žurnālistiskajiem materiāliem, kuru pat veidotu paša medija žurnālisti, auditorijai var būt apgrūtināta iespēja orientēties mediju saturā un nošķirt paša medija materiālus no aģitācijas. Ētikas pārkāpums var iegūt arī juridiskas sekas, ja aģitāciju slēps, nenorādot, ka publikācija ir samaksāta politiskā reklāma. Vai KNAB to spēs izkontrolēt? KNAB vadītāja vietnieks Alvis Vilks skaidro - tad jākonstatē, ka par materiāliem samaksāts, taču no līdzšinējās pieredzes varot teikt: "To ir grūti izkontrolēt." Savukārt raidorganizācijām papildu ierobežojumus uzliek vēl Radio un televīzijas likums, piemēram, nosakot reklāmas laika limitus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas