Problēma ir cilvēku iedomā, ka valsts ir veidojums "kaut kur tur"

Paldies par iedvesmojosu rakstu! Ieva, bet biedriba tacu var ari pec savas iniciativas izstradat planu, kur ietverti jums svarigie nosacijumi un aktivi "uzbazties" ar to ieredniem. Manuprat, daudzu latviesu problema ir ari ta, ka mes parak viegli samierinamies ar "nee", ta vieta, lai cinitos un bombardetu slinkos/ ar citam lietam aiznemtos (ari tas ir iespejams) ierednus. Tas jau ir tas lobijs, nevis izteikt piedavajumu un tad pasivi gaidit, kamer kaut kad saks kusteties, jeb drizak nekas nebus. Un kas liedz biedribai meklet presi un pacelt so problemu? Tas biezi vien nostrada uz vadibu, kura nosaka prioritates? Jeb uzmeklet politikus, kas ar veselibas jautajumiem nodarbojas? Galvenais ir beigt pukoties un sukstities, ka nekas nesanak un neviens musos neieklausas, bet meginat vel un vel, kamer lobijam ir kads rezultats.

Izdomā gan labāk pats -ti savu niku. Bet viedoklim piekrītu. Daži ņaudētāji, piemēram, Ieva, nezina, ka starp nekā nedarīšanu un Kalašņikovu ir milzum daudz iespēju. Autoram - paldies par rakstu.

Paņemt kalašņikovu un iet visu VM apšaut? Nu neklausās viņi. Nevienā. Tāpēc, ka vienkārši nav spējīgi saprast! Piemēram ļoti izplatīts šedevrs: ja nevarat aiziet pie ārsta, kas ir noslēdzis līgumu, tad jums kompensējamās zāles nemaz nav nepieciešamas....

nu re - arī komentāri lielākoties paskaidro , kādēļ labāk neko nedarīt... tikai pukoties un vainot citus

Nu re- sirsnīgs padoms. Un,ja vecajiem vairs negribas čupoties un kautko panākt, pabīdiet jaunos kopīgai darbībai-

Gribi teikt, ka atbildīgie ierēdņi un amatpersonas sevi apmelo un patiesībā strādā pilnā sparā, lai sagādātu mums un Eiropai patīkamu pārsteigumu? Vienkārši pie mums visi ierēdņi un amatpersonas dzīvo pēc principa: "A moš tāpat iztiks."

...Problēma šai ziņā ir tāda, ka latvietim ir iepotēts: viņš ir viensētnieks... Arī nebūdams viensētnieks, cīnīties pret 50% uz haosu jeb pretēja rezultāta orientēta, ideoloģiski pārliecināta, nenosakāmas identitātes pretinieku, kaut vai tikai Rīgā ,nav tik vienkārši. ---------------------------------------- ...Mēs varam saiet kopā, definēt savu mērķi, tā arī šo savu interešu grupu nosaukt un piereģistrēt kā juridisku personu... Tas ir kā? Vai atkal tiek pieteikta jauna partija vai aŗi organizācija, kura cīnīsies pret Saeimu un valdību ?

Nē, tas viss, protams, ir jauki, tikai Valdība, ja gribēs, klausīsies tās NVO, ja negribēs, neklausīsies. Piemēram, Latvijai līdz šī gada beigām ir jāizstrādā nacionālais plāns reto slimību jomā- to paģēr Eiropa, un Reto slimību biedrība piedāvāja savu palīdzību izstrādē, taču kur nu, darbs pat vēl nav sākts. Par spīti tam, ka noteikumus, kas iznāks, kad būs apkopoti šie plāni, EK pieņems un tad vajadzēs pildīt to, ko Eiropa liek, nevis to, ko būtu varējuši izlūgties.

Viss šeit teiktais ir pareizs un visam var piekrist - tikai pārāk ilgi mēs esam malti krievu dzirnavās un sekojošie 20 gadi nav bijuši ne par matu ierosinošāki. Sarēķiniet kopā 50 + 20 = 70 gadi. Parasti pieņem, ka viena paaudze mainās 25 gados. Tātad gandrīz 3 paaudzes mēs esam sisti gan ar ar varu, gan "nebāz degunu, kur nevajag" ir dzīts galvās skolās (ne velti tās vēl šodien kā velns no krusta bēg no Latvijas vēstures mācīšanas - spogulīt, spogulīt...). Vienīgi par to viensētnieciskumu šajā sakarā laikam nebūs īsti vietā - papētiet vien par visnevisādu saviesīgo, amatnieku, lauksaimnieku, dziedāšanas u.c. biedrību birumu pirms 100 gadiem vai ap to laiku. Kāpēc tad tāda piesardzība šodien? Uz to nevar atbildēt apejot jautājumu, kāpēc tāda atšķirība Latvijā salīdzinot ar Igauniju šodien? Tautas saimniecībā un citur. Pirms kara taču tas tā nebija. Ja atšķirība bija, tad drīzāk otrādi. Tātad atbilde varētu slēpties tur - kas šodien Latvijā ir tik ļoti vairāk izmainījies nekā Igaunijā salīdzinot ar pirmskara periodu? (Tikai nevajadzētu novēst uzmanību no jautājuma būtības pļāpājot par "sūnu ciemiem" un citām tamlīdzīgām blēņām.)