Austers norādīja, ka pašlaik sabiedrībā valda salīdzinoši negatīva attieksme pret valstī notiekošajiem procesiem un tādēļ visticamākā protesta forma vēlēšanu kontekstā varētu būt nepiedalīšanās tajās vai arī atteikšanās no līdzdalības balsojumā par valdošo partiju politiķu iekļūšanu EP.
"Viņi balsotu par pašvaldību cilvēkiem, bet nebalsotu par lielo partiju cilvēkiem EP," vienu no scenārijiem ataino sociālpsihologs.
Pēc eksperta domām, par sliktu vēlētāju dalībai EP vēlēšanās liecinot vairāki aspekti.
Pirmkārt, lielai daļai cilvēku, kas potenciāli varētu piedalīties EP vēlēšanās, nav īstas skaidrības par to, kas ir Eiropas Parlaments un kā savu simpātiju ievēlēšana par EP deputātiem varētu ietekmēt viņu, vienkāršo cilvēku, dzīvi.
Arī priekšvēlēšanu kampaņas akcenti vairāk liecinot par uzsvaru uz pašvaldību vēlēšanām. Pēc Austera domām, politiskās partijas kampaņas laikā varētu censties panākt, lai cilvēki uz vēlēšanām dodas, bet balso galvenokārt par saviem pārstāvjiem pašvaldībās.
"Drusku jau tāds sentiments šajā virzienā ir, par ko liecina tas, ko [Ventspils mērs Aivars] Lembergs un vēl viens otrs vairāk vai mazāk malā pagājis politiķis savās pēdējās intervijās ir teicis, ka tagad īstais trumpis ir pašvaldības. Tas viss pārējais ir tāda muļķošanās," sacīja Austers.
Pēc eksperta domām, šāda iniciatīva varētu rast dzirdīgas vēlētāju ausis, jo iedzīvotāji sasaista sev simpātisku politiķu ievēlēšanu pašvaldībā ar tūlītējiem ieguvumiem sev pašam.