Puķīte: Seržants izplata apmelojošu informāciju, lai spodrinātu savu tēlu

Kā ceturtdien, 7.martā speciāli sasauktā preses konferencē pastāstīja IeVP priekšnieks, viņa rīcībā pagaidām nav nekādas informācijas par pārkāpumiem Rīgas Centrālcietuma veiktajās finanšu darbībās. Puķīte izteica nosodījumu Seržantam, kurš, pats savulaik strādājis IeVP, izvēlējies nevis ziņot cietuma administrācijai, ka ar viņu neatļauti komunicējis ieslodzītais, bet gan pieļāvis, ka šīs prettiesiskās darbības turpinās."Ja cilvēks vēlas, lai kādi iespējamie pārkāpumi tiktu novērsi, tad viņš vēršas attiecīgajās iestādēs, nevis mēģina celt savu PR (publisko tēlu)," sacīja Puķīte.Viņš uzsvēra, ka Seržanta saceltā ažiotāža plašsaziņas līdzekļos rada lielas problēmas cietumu darbiniekiem, veicot resocializācijas pasākumus, proti, ieslodzītie meklē iemeslus, kā atteikties no strādāšanas, lai gan likumā ir skaidri noteikts, ka cietumniekam ir pienākums līdz četrām stundām dienā strādāt bez samaksas.Konkrētajā gadījumā ieslodzījumā nonākušais metinātājs, kurš gan tieši, gan ar sievas starpniecību neatļauti komunicējis ar Seržantu, strādājot cietumā, ik mēnesi vidēji nopelnījis 320 latus.Kā ziņots, pamatojoties uz kāda ieslodzītā atsūtītām elektroniskā pasta vēstulēm, Saeimas deputātam Seržantam radušās bažas, ka Rīgas Centrālcietuma administrācija maksājusi naudu uzņēmumiem par darbiem, kurus faktiski paveikuši paši ieslodzītie. Par šīm aizdomām Seržants februāra beigās informējis tieslietu ministru Jāni Bordānu (VL-TB/LNNK)."Manā rīcībā ir nonākusi visai satraucoša informācija, kas tās apstiprināšanās gadījumā var liecināt par masveidā notiekošiem finansiāla rakstura pārkāpumiem vairāku gadu garumā dažādu projektu īstenošanā Rīgas Centrālcietumā, tostarp arī projektos, kas finansēti no ārvalstu līdzekļiem," tieslietu ministram raksta deputāts.Izmantojot elektronisko pastu, pie Seržanta vērsies kāds Centrālcietuma ieslodzītais, kurš, būdams profesionāls metinātājs un santehniķis, pēdējos trīs gadus ticis nodarbināts cietuma saimnieciskajā apkalpē un iesaistīts arī dažādu projektu realizēšanā. Viņš apgalvojis Seržantam, ka cietuma ieslodzītie tiekot regulāri nodarbināti projektos, par kuru veikšanu faktiski ir slēgti līgumi ar privātuzņēmējiem. Līdz ar to ieslodzītajiem par konkrēto darbu nav maksāts, bet naudu saņēmuši uzņēmumi.Ieslodzītais Seržantam minējis tādus projektus kā konditorejas skola, kuras izveidošanā esot izmantots nepamatoti dārgs aprīkojums. Gandrīz visus remontdarbus un aparatūras uzstādīšanu esot veikuši ieslodzītie, bet samaksāts par to privātai firmai."Vasarā kāds uzņēmums ar ieslodzīto darbaspēka izmantošanu veicis bijušā ražošanas ceha demontāžu un kā celtniecības atkritumus izvedis simtiem tonnu metāllūžņu. Izvešana turpinoties vēl šobrīd. Par metāllūžņiem valstij neesot samaksāts," Bordānam raksta Seržants.Tāpat aizdomas par pārkāpumiem finanšu izlietojumā esot attiecināmas uz mācību centra dienesta viesnīcas kapitālo remontu. Arī pašā cietumā veikti vairāki liela apjoma remontdarbi, kuru reālā vajadzība esot bijusi stipri apšaubāma, atsaucoties uz ieslodzītā bažām, vēstulē ministram norādījis deputāts.Ieslodzītais Seržantam esot atsūtījis vairāku norīkojumu kopijas, kas apstiprina, ka viņa un citu cietumnieku darbs izmantots gan katlumājas remontā, gan sporta laukumu aprīkošanā, gan darbos jau pieminētajā mācību centrā. Ieslodzītais apgalvo, ka trīs gadu laikā piedalījies daudzos līdzīgos projektos, un atklājis arī dažu konkrētu firmu nosaukumus.Seržantam cietumnieka apgalvojumi liekoties ticami, tāpēc viņš lūdz tieslietu ministru nodrošināt, lai šī informācija tiek pārbaudīta. "Ņemot vērā, ka tuvākajos gados ieslodzījumu vietās plānots ieguldīt lielus līdzekļus, tostarp jauna cietuma būvniecībā vien 55 miljonus latu, Tieslietu ministrijai būtu svarīgi, lai šo līdzekļu apgūšanu veiktu ierēdņi, par kuru godīgumu un lojalitāti valstij nav nekādu šaubu," norāda Seržants.