KNAB lietā pieprasa kompensāciju par zaudējumiem no apsūdzētajiem, bet ne mantas arestu, jo nedz I. Veipai, nedz arī J.Imšam nav īpašumu, ko arestēt.
V.Pumpurs otrdien tiesā liecināja, ka pazīst abus apsūdzētos jau no tiem laikiem, kad tika veidots KNAB un viņš bija tas, kas abus aicinājis strādāt šajā iestādē. J.Imšu viņš pazinis kopš darba kriminālpolicijā, kur viņš bijis labs operatīvais darbinieks. Pēc viņa raksturotā, J.Imša ir gudrs, ātri domā, pašpārliecināts, vienīgā problēma, ka “šad tad dzēra”, ja sāka dzert, neesot varējis apstāties vairākas dienas, sacīja V.Pumpurs. Tomēr esot bijis paslinks, tādēļ vajadzējis kontrolēt. Kopā ar J.Imšu izstrādājām iekšējos operatīvos dokumentus, teica V.Pumpurs.
Jau 2003.gadā KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists J.Imša sāka glabāt lietu ietvaros izņemto naudu, tomēr V.Pumpurs nevarēja pateikt, vai tad jau bija izstrādāts reglaments, kas viņam to uzliktu par pienākumu. J.Imšas kabinetā esot bijis jauns un moderns seifs ar elektronisko atslēgu.
"Cilvēcīgi nesaprotu, kā tas varēja notikt. Varbūt liels stress, vienreiz iesāka un nevarēja apstāties," minēja V.Pumpurs.
Bijušais KNAB priekšnieka vietnieks liecināja, ka reglamenta, kas kontrolētu naudas plūsmu nebija.
Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesai nodotajā kriminālprocesā bijušās KNAB amatpersonas Indra Veipa un Jānis Imša apsūdzēti par kriminālprocesos par lietiskajiem pierādījumiem atzītās, kā arī arestētās naudas piesavināšanos (KL 179.panta 3.daļa). Bijusī KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītāja I.Veipa apsūdzēta arī par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tas izraisījis smagas sekas (KL 319.panta 2.daļa).
Atbilstoši apsūdzībai bijušais KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists J.Imša laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 15.aprīlim no kriminālprocesos izņemtās un arī arestētās naudas kopumā piesavinājies 82 908 latus, 24,5 tūkst. eiro un 7800 ASV dolārus. I.Veipa savukārt apsūdzēta par 14 270 latu, 19 487 ASV dolāru un 13 995 eiro piesavināšanos laika periodā no 2007.gada 20.novembra līdz 2008.gada 15.aprīlim.
I.Veipa savu vainu neatzīst, savukārt J.Imša to atzinis un daļu naudu bija sācis atmaksāt.
I.Veipa zagusi naudu no daudzām lietām vairāku gadu garumā.
Prokurores minētie uzvārdi figurē vērienīgajā Latgales muitnieku lietā par iespējamiem noziegumiem Terehovā. Muitas darbinieki ir apcietināti uz aizdomu pamata par kontrabandu, nodokļu izkrāpšanu un rindu kārtošanu Terehovas robežpunktā. Prokurore minēja Austrumlatgales Muitas kontroles punktu daļas priekšnieka vietnieka Andreja Grebeža vārdu, Terehovas punkta muitas maiņas priekšnieku Pēteri Grigali un Latgales muitnieku Antonu Gendeli.
Nauda zagta no Dmitrija Gorelova lietas, kas figurē ar Ventspils tranzītbiznesu saistīto vērienīgo telefonsarunu noklausīšanās krimināllietā, kurā apsūdzēti seši bijušie un esošie Valsts policijas (VP) darbinieki; par kukuļņemšanu notiesātā bijušais Rīgas Komercģimnāzijas direktora Jura Stabiņa krimināllietā; par vairākkārtēju kukuļņemšanu notiesātā ceļu policista Guntara Levicka lietā; arhitekta Jāņa Lejnieka lietā par kukuļņemšanu; bijušā Jēkabpils cietuma priekšnieka vietnieka Vladimira Rubaņoka lietā, kas tiesāts par kukuļa izspiešanu; apsūdzētā Rīgas Valsts tehnikuma direktora Daiņa Markusa lietā par kukuļņemšanu; advokāta Mārtiņa Kvēpa lietā, kurš attaisnots
par iespējamo komerciālo uzpirkšanu; kā arī digitālās televīzijas lietā apsūdzētā finansista Harija Knrongorna lietas ietvaros izņemtās naudas.
(papildināta ar 3.-7. rindkopai, tiks turpināts)