Quo vadis Latvija?*

Ja profesors Mārcis Auziņš nebūtu tik liels iztapoņa un roklaiža valodošajam režīmam un valdošajai koalīcijai, tad būtu vairāk vērts komentēt viņa vārdus un rakstīto. Vārdos runājot par valsts attīstību un izaugsmi pirmkārt, Auziņš ir sociālekonomiski truls - nav tāda viena modeļa par pētniecības universitāti, riska kapitālu un brīvo tirgu. Īpaši nekompetents ir minētais Somijas, Taivānas un ASV salīdzinājums. Pirmajā nepastāv brīvais tirgus, bet stipri sociāli orientēta jaukta tipa ekonomika, otrajā pastāv nedemokrātisks režīms un vāja sociālā politika, turklāt nav spēcīgas pētniecības universitātes, pasaulē ir dažādas valstis un dažādi ekonomiskie modeļi. otrkārt, Auziņš meklē vainu tikai valdībā un Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņos (kas, protams, nav zelta gabaliņi), bet nesauc vārdā īsteni vainīgās personas pie šīs zinātnes krīzes - LU pedagoģijas profesori Tatjanu Koķi, un valdošās koalīcijas glaimotājus, pielīdējus - Elmāru Grēnu, Juri Jansonu, Juri Ekmani, Ivaru Kalviņu, kas piedalījās pozitīvisma kampaņā un klusos līdzskrējējus - Ivaru Lāci, Jāni Vētru un tamlīdzīgi.

Paldies rektor par rakstu! "sirds saraujas pikuci" to visu lasot un redzot. Problema diemzel ir ta, ka jau dazi komentetaji piemin, ka lielaka dala valdibas loceklu nekad nav piedalijusies macisanas un zinatnes procesa un nesaprot, ka zinatnisko atbalstu (kura zinatnieki ieguldijusi gan laiku, degsmi un pacietibu) nevar vienkarsi partraukt, jo zaudejam nevien naudu ko neiedod sodien bet ari to ko iedeva kan pagajusa, gan aizpagajusa gada, jo ekspermenti ir iesakti bet nav pabeigti! Ja nav pabeigti tad pieteikumus ES vai citiem finansejuma mehanismiem nevar uzrakstit! Kad Buss nepalielinaja zinatnes budzetu (tacu ari nesamazinaja), visi Amerikas zinatnieki bija sasutuma, jo Klintons to palielinaja katru gadu un Obama to ir apnemies turpinat, jo bez zinatniska procesa, domam un idejam valsts un tas "smadzenes" ir mirusas un tas nevar atjaunot pec gada vai diviem kad peksni kaut kada nauda paradisies. Sai valdibai in jademisione, un jacer ka nakosa sapratis kaut nedaudz vairak. Lai veicas.

Interesanti, kāpēc Zatlers neko nedara, lai glābtu Latviju, ja jau situāciju izprot ? Manuprāt, kādam ir ļoti izevīgi Latviju pārvērst par muļķu zemi. Pret to ir jācīnās. Pēdējā laikā šķiet, ka visi naudas samazinājumi skar tieši nenormāli būtiskas nozares. Pārņem tāda sajūta, ka kāds klusībā paņirdz par Latviju un tās cilvēkiem.

Vairāk pārdomas nekā komentāri ... Pati esmu studējusi un arī ieguvusi LU magistra grādu (2005), esmu iepazinusi pastāvošā mācību spēka entuziasmu par spīti spiedošiem finansiālajiem apstākļiem. Domāju, ka nākamās paaudzes pasniedzēju darbību akadēmiskajā sektorā vadīs arī ekonomiskie apstākļi. Ar to gribu teikt, ka patreizējā politika tiešām ir tuvredzīga. Arī manas domas, ka Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums būtu sabalansēt sabiedrības izpratni par izglītības būtību un līdzsvarot dažādo nozaru aktualitāti. Ļoti gribētu dzirdēt plašākus komentārus plašsaziņas līdzekļos, arī IZM un valdības attieksmi un stratēgiju par izglītības politikas plāniem nakotnē. Piekrītu, var iegūt izglītību arī ārzemēs un var noalgot pasniedzējus, kuri bāzēti citās valstīs, bet pamata shēma ir jāizkopj šeit un jābūt iestrādēm un sekmīgam komandas tīklam, lai veidotos sadarbība ar partneriem.

Diemžēl līdz šim Universitāte nav bijusi "jaudīgs instruments" - lai preventīvi nepieļautu krīzi valstī, nav izaudzināti un izglītoti kompetenti, godprātīgi valsts pārvaldītāji.

"...tie, kas savu kvalifikāciju bija ieguvuši ārzemēs, tur bija atraduši labas darbavietas un kurus pēdējos gados bijām pārliecinājuši atgriezties Latvijā." -- Pedeejo divu gadu laikaa mani gandriz pierunaaja atgriezties uz pastaaviigu dzivi un darbu Latvijaa. Tagad liekas, ka pareizi vien bija palikt savaa vietaa un sadarboties no attaluma. Latvija izraadaas ir neprognozeejama un liekas, ka solijums un kontrakts, sini gadijumaa, darba ligums, nav lielaa cienaa. Protams "tehniski" jau to samazinasanu varbuut atrisinaas ar kaut kadiem koeficientiem utt. Secinajums: sii algu samazinasanas lieta liks visiem 10 reiz apdomaat pims iet stradaat uz Latvijas universitaateem. Raksta autors piemirst mineet, ka izraujot paris gadu robu augstakaas izglitiibas sisteemaa, beigu beigaas bus situacija, ka universitaates nebus latviesu profesoru, jo veco vietaa jaunie ne no kaa nerodas. Protams, no otras puses, vismaz LU un RTU dazi vecie (pensijas vecuma) liekas itin "labaa staavoklii" un 5-7 gadus varbuut vel uz darbu naaks. Un Latvijaa jau talaak neviens neplaano.