Savukārt Jūrmalas mērs Romualds Ražuks, kurš ir arī Ingunas Ebelas dzīvesbiedrs, atbildes vēstulē Dienai norāda uz pretrunām likumos par LSS. Viņš uzskata - ja jau Starptautiskās skolas diplomu valsts uzskata par līdzvērtīgu attiecīgam Latvijas labākās valsts ģimnāzijas diplomam, «tad ir skaidri saredzams, ka šī izglītība ir laba un ka valstij būtu jāatbalsta savu bērnu mācības arī šajā skolā».
Tiesa gan, I.Ebela ar vēstulēm vērsās pie iepriekšējā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica.
Kā noskaidroja Diena, ja bērns nemācās Latvijā akreditētā mācību iestādē, nauda viņam tiešām neseko, kaut arī vecāki maksā nodokļus.
Kā Diena.lv raksta I.Ebela, «šo naudu, kas no mūsu nomaksātajiem nodokļiem nav nonākusi līdz bērniem birokrātiska stulbuma dēļ un kura ir tomēr pietiekami liela, es gribētu identificēt, kur tā ir palikusi, un tīri retoriski jau vairākkārtīgās vēstulēs ierosināju atrēķināt no maniem nenormāli lielajiem zemes nodokļiem par mantoto zemi, kas ir trīs manas universitātes docenta algas».
Savā iesniegumā Jūrmalas domei viņa jau rakstījusi, ka bērniem piešķirtas lielas dalības maksas atlaides, «taču arī tā naudas daļa, ko mēs kā biedru naudu skolā iemaksājam, ir pietiekami liela, lai darītu robu ģimenes budžetā». Tieši tāpēc viņa norāda, ka «būtu ļoti jauki, ka skolai būtu ticis pārskaitīts valsts budžeta finansējums par diviem skolēniem tādā apjomā, kādā tas pienākas katram Latvijas bērnam».
I.Ebelas meita Danute bija pirmā šīs skolas latviešu skolniece, kura tika uzņemta skolas dibināšanas laikā, jo saskaņā ar skolas statūtiem skolā bija jāmācās arī vietējiem bērniem.
Jūrmalas mērs R.Ražuks savā vēstulē Dienas žurnālistiem un lasītājiem norāda uz pretrunām likumos, kas var radīt I.Ebelas uzdotos jautājumus. Publicējam nedaudz saīsinātu R.Ražuka vēstuli Dienas žurnālistiem.
Jūrmalas mēra R.Ražuka vēstule
«Nekādas īpašas sadarbības starp Jūrmalas pilsētas domi un Starptautisko skolu nav, par iepriekšējiem mēriem nevaru atbildēt.
Vienīgā privātskola Jūrmalā ir pieminētā Starptautiskā skola, tādēļ šajā ziņā attiecībā uz vecāku iesniegumiem būtu jājautā par praksi Rīgas pašvaldībā. Latvijas valdība no ANO ir atkārtoti saņēmusi Rekomendācijas par nepieciešamību sakārtot bērniem paredzētās valsts un pašvaldību budžeta daļas caurskatāmību – gan medicīnas aprūpes, gan izglītības u.c. nozarēs. Princips, ka «nauda seko skolēnam» patiešām būtu jānodrošina attiecībā uz ikvienu Latvijas bērnu, jo izglītība mūsu valstī bērniem pienākas par brīvu. Tikai pavisam nesen Izglītības ministrija diezgan aptuveni minēja konkrēto summu, ko valsts iedalot katra bērna izglītībai gadā.
Varu piekrist I.Ebelai par to, ka likumdošanas un Ministru kabineta noteikumu nepilnību dēļ, zināmu skaitu bērnu viņu izglītībai piekrītošā nauda tos nesasniedz, un patiešām būtu interesanti uzzināt, kur tā paliek; nauda, kura valsts budžetā ir ierēķināta katram vienam izglītības iestādēs reģistrētajam bērnam.
Attiecībā uz Latvijas Starptautisko skolu – vispirms no www.likumi.lv: Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina likumu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes «Latvijas Starptautiskā skola» darbības nodrošināšanu.
1.pants. 2003.gada 12.martā Rīgā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par privātās izglītības iestādes «Latvijas Starptautiskā skola» darbības nodrošināšanu (turpmāk — līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms līgums latviešu un angļu valodā.
3.pants. Līgums stājas spēkā tā 7.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».
Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 15.jūnijā. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga, Rīgā 2006.gada 27.jūnijā
Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par privātās izglītības iestādes «Latvijas Starptautiskā skola» darbības nodrošināšanu
Latvijas Republikas valdība un Amerikas Savienoto Valstu valdība (turpmāk — Līgumslēdzējas puses), pamatojoties uz abu valstu draudzīgajām attiecībām un apzinoties nepieciešamību nodrošināt privātās izglītības iestādes «Latvijas Starptautiskā skola» (dibinātājs — sabiedriskā organizācija «Latvijas Starptautisko skolu asociācija», reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar Nr.000800674, juridiskā adrese Viestura iela 6a, Jūrmala; turpmāk tekstā — Skola) darbību, ir vienojušās par sekojošo:
1.pants
Latvijas Republikas valdība:
1. Atzīst licencētas Eiropas Starptautisko skolu asociācijas un Starptautiskā bakalaurāta skolas izglītības programmas. Skola reģistrē tās Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības programmu reģistrā.
2. Atzīst Skolas un tās īstenoto starptautisko programmu akreditāciju atbilstoši Eiropas Starptautisko skolu asociācijas un Starptautiskā bakalaurāta programmu prasībām.
3. Atzīst Eiropas starptautisko skolu asociācijas un Starptautiskā bakalaurāta prasības pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai atbilstošo programmu īstenošanai.
2.pants
Līgumslēdzējas puses atzīst, ka Skolas izsniegtās atzīmju lapas atbilst Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu skolu sistēmas ietvaros izsniedzamajām atzīmju lapām un Starptautiskajai bakalaurāta sistēmai.
utt...
No minētā likuma un līguma man personīgi ir skaidri saskatāma neatbilstība starp šiem juridiskajiem dokumentiem un Izglītības likumu, un 13.06.1999 MK noteikumiem Nr.250 un 2010.gada 4.februāra Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr.6.
Lai arī varbūt bērnu skaits, kuriem «nauda no valsts izglītībai neseko», ir salīdzinoši neliels, tad tomēr principiāli arī šiem bērniem ir līdzvērtīgas tiesības, un tādēļ šis jautājums būtu jārisina. Ja jau Starptautiskās skolas diplomu uzskata par līdzvērtīgu attiecīgam Latvijas labākās valsts ģimnāzijas diplomam, tad ir skaidri saredzams, ka šī izglītība ir laba un ka valstij būtu jāatbalsta savu bērnu mācības arī šajā skolā, protams, ar to pašu salīdzinoši nelielo naudas summu, kāda tiek iedalīta ikvienam bērnam kādā citā Latvijas skolā.
(..) Tādēļ jau mums pastāv iespēja jebkurā lietā maksimāli novērst birokrātiskus šķēršļus, lai risinātu jebkuru pretrunu valsts vienlīdzīgā attieksmē pret cilvēku.
Patiesā cieņā,
Romualds Ražuks»