Reirs: Eiropā vēlēšanu nosacījumus nemaina gadu pirms vēlēšanām

Reira raksts ir tipiska Jaunā Laika darboņa izrunāšanās. Kamēr nav pie varas, varen sparīgi runātāji. Bet tiklīdz pie varas un jānovērš absurdi pašreizējā vēlēšanu kārtībā, tā - piedāvā neko nedarīt, atsaucoties uz ārzemēm. Starp citu, ārzemēs nav tik nenormāla korupcija un tik bezatbildīga valdība (ko vada Jaunā Laika premjers), kā mūsu nelaimīgajā Latvijā.

Kā viltot vēlēšanas Latvijā? Ir cilvēki, kas domā, ka „tēvzemietis” Boldāns Kubuļu pagastā izdomāja un pielietoja unikālu vēlēšanu viltošanas tehnoloģiju. Tehnoloģiju, kas Latvijas vēsturē nav lietota nekad pagātnē un, protams, nevar tikt pielietota nākotnē. Tādi cilvēki noteikti sastopami, piemēram, JL. Citādi taču JL būtu piedāvājusi uzlabot, piemēram, Saeimas vēlēšanu likumu, kas viltojumiem atvērts kā siets ūdenim. Desmit dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas vēlēšanu zīmes iznīcināmas (to nosaka Saeimas vēlēšanu likuma 50. pants redakcijā, kas stājas spēkā 1998. gadā). Vienkārši sakot, pierādījumi ar visiem pirkstu nospiedumiem, tintes paraugiem utt. 10 (desmit) dienu laikā nonāk krāsnī, bet ievēlētie priecīgi dodas lemt miljardu latu un miljonu cilvēku likteņus. Protams, valstīs, kur vēlēšanu dokumentus glabā vismaz 10 gadus (nevis 10 dienas), aizdomu gadījumā nākamā un aiznākamā Saeima (un policija) var pārbaudīt, vai visi plusiņi deputāta kandidātam nav, piemēram, uzvilkti ar vienu vienīgu – vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja pildspalvu. Latvijas Saeimas vēlēšanu likums šādus draudus viltotājiem efektīvi novērš. Palūkosimies, kādas ir populārākās iespējamās vēlēšanu rezultātu viltošanas metodes, kuras, iespējams, tiek lietotas biežāk nekā tas izskan publiskajā telpā. Kā jau redzējām Boldāna kunga gadījumā, „vajadzīgiem” kandidātiem var piezīmēt plusiņus vai tos svītrot. Vēlēšanu komisijas locekļi, balsis skaitot, strādā ar tādas pašas krāsas pildspalvām, ko lieto vēlētāji. Un neviens no CVK vai Saeimas nez kāpēc nevēlas likt viņiem strādāt, piemēram, ar sarkanām pildspalvām vai zaļiem zīmuļiem. Pat partiju deleģētie novērotāji, kas tiek turēti pieklājīgā attālumā (ja vispār ir atnākuši), būtībā no vairāku metru distances nevar izkontrolēt, ko komisijas loceklis ar savu zilo vai melno pildspalvu atzīmē skaitāmajā biļetenā. Ja gadījumā komisijas loceklim sagribas aizstāt nepareizās partijas biļetenu ar pareizās partijas lapiņu, neviens normatīvais akts neliedz balsu skaitīšanas laikā turēt pie kājām vai klēpī savu somiņu vai portfeli. Kur dabūt vajadzīgos biļetenus apmaiņai? Jūs uzminējāt, vēlētāji tos kaudzēm atstāj pie vēlēšanu iecirkņa izejas speciāli tam atvēlētās vietās… Tāpēc nevajag naivi domāt, ka rudenī ieraudzīsim būtiski jaunu Saeimas sastāvu. Arī tāpēc, ka m lauku iecirkņos simtiem un tūkstošiem cilvēku, kas patiesībā atrodas, piemēram, Īrijā vai nekad nebalso ( un visi vietējie to lieliski zina), pēkšņi pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas, darbojoties pēc Boldāna kunga demonstrētās tehnoloģijas, var čakli neklātienē izpildīt savu pilsoņa pienākumu tagadējās, nepopulārās valdošās koalīcijas partijas labā, kuru pārstāv vēlēšanu komisiju izveidojušais pagasta vadītājs. Vērojot, kā Ukrainas prezidenta vēlēšanās caurspīdīgās urnās krīt balsošanas biļeteni, TV skatītāji var atcerēties, ka Latvijas urnas nav caurspīdīgas un arī to deviņpadsmitā gadsimta tehniskajā līmenī veiktā aizzīmogošana iepriekšējās balsošanas laikā ir vājš mierinājums. Policijas nakts apsardze iepriekšējās balsošanas urnām taupības dēļ ir atcelta. Protams, attiecīgais vēlēšanu likums paredz, ka iepriekšējās balsošanas urna tāpat kā izbraukuma urna tiek skaitītas kopā ar vēlēšanu dienas rezultātiem. Tātad visi, kas balsojuši iepriekš, var izrādīties nobalsojuši simtprocentīgi, piemēram, par kādu Latvijas Otro partiju, kas balsošanas dienā tajā pat iecirknī saņēmusi vien pāris procentus balsu. Bet šo dramatisko 98 procentu atšķirību neviens pat nepamanītu. Vēl vairāk, pat , ja novērotāji prasa skaitīt iepriekšējās balsošanas un izbraukuma urnu saturu atsevišķi, komisijas priekšsēdētājs drīkst šo prasību noraidīt. Un parasti noraida arī. Tāpēc Staļins teica, ka svarīgi nevis tas, kā balso, bet tas, kā skaita balsis. Latvijas gadījumā šajā izteikumā, kam ES un NATO valstī vajadzētu būt tikai vecam jokam, var izrādīties pārāk daudz patiesības. Normunds Grostiņš Latvijas Nākotnes institūta direktors

Pazīstot mūsu "kompetento,godīgo"Saeimu ieviest nosacījumus kas apgrūtinātu viņu iekļūšanu Saeimā ir gandrīz bezcerīgi.Gribētos gan pārliecināties ka es kļūdos.

Cien. Jāni Reirs! Šo pieredzi var attiecināt arī uz nodokļiem un lūdzu pasakiet to arī savam partijas biedram.