Reizniece-Ozola pieļauj, ka varētu mainīties akcīzes nodoklis

Viņas ieskatā vispirms ir jāsaprot, kādā veidā iespējams samazināt darbaspēka nodokļus. Tāpat jāizvērtē iespēja nodrošināt 0% likmi reinvetsētajai peļņai, kādas reformas iespējamas ar nekustamā īpašuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli, kā arī jāsaprot kāds būs mazo uzņēmumu regulējums. Pēc finanšu ministres teiktā, šie ir svarīgākie jautājumi, kas attiecas uz jauno nodokļu politiku.

"Var, protams, diskutēt arī par izmaiņām akcīzes nodoklī, bet ar nosacījumu, kas tas veicinās ekonomiku. Redzam, ka kaimiņvalstis ceļ akcīzes nodokļus, un viņi gaida, kad mēs rīkosimies līdzīgi. Bet mums ir jāsaprot, ko ar šādu celšanu vēlamies pienākt. tas būtu iespējams, ja, piemēram, daļu no akcīzes nodokļa novirzītu veselībai vai ceļiem," atzina Reizniece-Ozola.

Vaicāta, vai tiks pārskatīti pilnīgi visi nodokļi, vai tikai atsevišķi, ministre atzina, ka sākumā ir svarīgi vienoties par galvenajiem nodokļu virzieniem. "Ja ķeras klāt pilnīgi visiem nodokļiem, ir jābūt konkrētam mērķim, kas nebūtu - palielināt nodokļu ieņēmumus," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Kā decembra vidū notikušajā Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu maksātāju forumā uzsvēra OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss, Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina. OECD eksperts iesaka reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš iesaka arī integrēt solidaritātes nodokli IIN. Tāpat ieteikts reformēt mikrouzņēmumu nodokli.

Savukārt Pasaules Banka (PB) Latvijas nodokļu politikas stratēģijā iesaka virzīties prom no darbaspēka, sevišķi fokusējoties uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem.
PB iesaka Latvijai aplūkot nodokļu sistēmu kopumā, nevis katru nodokli atsevišķi, tāpat svarīgi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Analizējot akcīzes nodokli, PB eksperti secina, ka nav sevišķi daudz iespēju palielināt akcīzes nodokļa slogu. PB iesaka apsvērt akcīzes palielināšanu degvielai.

PB arī iesaka pārtraukt akcīzes nodokļa paaugstināšanu stiprajam alkoholam, turpretī akcīzes nodoklis jāpaaugstina tikai alum un vīnam. Ietiecams arī diferencēt akcīzes nodokli cigaretēm.

Asu kritiku nemitīgajai nodokļu politikas pārskatīšanai nesen intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, norādot, ka jābeidz tracināt uzņēmēji un nodokļu sistēma vienreiz jābeidz aiztikt. Tāpat viņš kā sliktu praksi vērtēja valdības pārlieku lielo paļaušanos tieši uz ārvalstu ekspertu vērtējumiem, uzskatot, ka vietējie eksperti labāk pārzina Latvijas vajadzības, turklāt kvalitatīvu situācijas izpēti spētu veikt krietni lētāk.

"Tā vietā, lai izmantotu Latvijā esošās "smadzenes", Latvijas uzņēmējus, Latvijas ekspertus un lielos prātus, mēs izmantojam dārgus ārvalstu pasūtījumus kā Pasaules banku, Starptautisko valūtas fondu un vēl dažādas institūcijas, kuru pētījumus mēs beigu beigās nemaz neizmantojam." 

Taujāts, vai 300 tūkstoši eiro, kas samaksāti Pasaules bankai par pētījumu, viņaprāt, ir "izmesti renstelē", Rimšēvičs norādīja: "Tā nauda varēja tikt izmantota citiem pasākumiem daudz efektīvāk. [..] Latvijas cilvēki to būtu izdarījuši par 10 tūkstošiem."