gada budžeta deficīta robežai.No E.Repšes teiktā varēja saprast, ka, turpinot dalīt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jau drīzumā var tikt sasniegti gan šīs programmas, gan budžeta deficīta griesti, par ko Latvija panākusi vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, tas ir, 8,5% no iekšzemes kopprodukta.Jau tūlīt pēc E.Repšes paustajām bažām Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji mīkstināja ministra teikto, ka pieļaujamā deficīta robeža nav tik tuvu. Tomēr ministra preses pārstāvis Aleksis Jarockis informēja, ka FM tuvākās nedēļas laikā sagatavos un premjeram nosūtīs vēstuli, kurā aicinās valdību ievērot stingrāku fiskālo disciplīnu.
Valdības sēdes pārtraukumā skaidrojot teikto, E.Repše uzsvēra: lai arī "avārijas situācija vēl nav", valdībai esot "pamats būt fiskālai konservatīvākai" un, pieņemot jebkurus lēmumus par papildus izdevumiem, rūpīgāk izvērtēt to pamatotību. E.Repše arī atzina, ka "esam tuvu sarkanai līnijai", un norādīja uz risku, ka, nekļūstot stingrākiem, pastāv bažas, ka Latvija var pārsniegt pieļauto budžeta deficīta slieksni, jo īpaši ņemot vērā to, ka, tuvojoties vēlēšanām, populisms tikai pieaugs.
Noprotams, ka FM patlaban analizē situāciju valsts budžetā, ņemot vērā gan to, kā pildās ieņēmumu prognoze,gan to, kādi ir tēriņi, ievērojot arī papildus tēriņus, kas radušies saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumiem. Kad analīze būs gatava, FM sola sniegt izsmeļošu informāciju par situāciju valsts budžetā.
No neparedzētajiem līdzekļiem valdība otrdien piešķīra arī 183 069 latus Latvijas Radio darbības nodrošināšanai, kā arī 47 075 latus Nacionālās radio un televīzijas padomes vajadzībām, ko tā pamatojusi ar priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzībai nepieciešamajiem papildu tēriņiem. Latvijas Radio vēl jāprecizē, kam piešķirtie līdzekļi tiks tērēti.
Kopumā programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem vairs palikuši tikai apmēram pieci miljoni latu, turklāt lieli izdevumi gaidāmi saistībā ar kompensācijām par plūdu seku novēršanu, un par šiem tēriņiem valdība nemaz nav lēmusi. Lielākos papildu tēriņus šogad radījis ST spriedums pensiju lietā un kompensācija pašvaldībām par nesaņemto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Līdz šim valdošajā koalīcijā noliegts, ka saistībā ar papildu izdevumiem
un ieņēmumu neizpildi varētu būt nepieciešami budžeta grozījumi.