Repše: lata devalvācijas nebūs

Devalvēt latu vai nē,tas būtu jāizvērtē skatoties no valstiskā viedokļa. Ja,piemēram,LB apritē palaidusi 1 miljardu latu,tad tos sedz 1,4 miljardi eiro. Kas mainītos,ja lats tiktu devalvēts līdz eiro kursa līmenim un tā kurss pret eiro būtu 1 pret 1? Situācija būtu līdzvērtīga eiro ieviešanai - valūtas rezervju daudzums paliktu iepriekšējais,bet latu skaits pieaugtu par 0,4 miljardiem (tieši tas pats notiktu eiro ieviešanas gadījumā). Importa preču cenas eiro naudā paliktu nemainīgas,bet latos pieaugtu,jo lats taču kļuvis vājāks,tātad,ja runājam par šo preču reālo VĒRTĪBU,tad jāatzīst,ka tā faktiski ir palikusi nemainīga - ir mainījusies cenas skaitliskā izteiksme latos,bet ne to reālā vērtība. Devalvācijas rezultātā lata vērtības kritums tiek kompensēts ar naudas daudzuma pieaugumu un vienlaikus tiek pārbīdīta lata pirktspējas skala vietējo ražojumu virzienā. Vietējā ražotāju produkcija kļūst lētāka,un pateicoties papildus emitētajai naudai,valstī iespējams palielināt algas, tātad valstiskā skatījumā devalvācija nav nekāda traģēdija. Ja skatāmies uz devalvāciju no atsevišķu indivīdu viedokļa,tad te nu ir iespējamas visdažādākās situācijas,būs gan zaudētāji,gan ieguvēji,gan neitrālie. Tie,kuriem ir latu uzkrājumi un eiro kredītu ņēmēji ir pret devalvāciju,kam ir eiro uzkrājumi un latu kredīti it par devalvāciju u.t.t, tas ļoti labi ir redzams komentāros. Taču šis jautājums ir jāizlemj izvērtējot to no valstiskām pozīcijām.Tikai kurš būs tas kurš to uzdrīkstēsies?

Cilvēks nevis strādā aiz gara laika, bet ražo preci pārdošanai tirgū par naudu. Pirms sākt kaut ko vispār darīt, vienojas par noteikumiem: kādai jābūt gatavajai precei? Kādi būs darba apstākļi? Un galvenais, CIK ES PAR TO SAŅEMŠU? No ciniķa neko nesaņemsi, izņemot naida pilnu bļaustīšanos un idejas par samaksu devalvētos papīrīšos, ciniķim kā padomju poļitrukam citi motivēšanas veidi nav zināmi. Tāpēc uz ciniķa aprakstītajiem noteikumiem neviens arī nestrādās. Sliktākajā gadījumā - izbrauks no valsts. cinīks var laicīgi sākt studēt VDR un Ziemeļkorejas pieredzi robežu nocietināšanā pret saviem bēgošajiem pilsoņiem. Pie viena drīkst padomāt, kurš uzraudzīs pašus robežsargus - arī tie reizēm bēga. Labi zināmais V. Suvorovs ir papildinājis savu komunisma kritiku ar ilustrāciju, kur redzams no Austrumberlīnes bēgošs VDR robežsargs, laikā kad Berlīnes mūra vēl nebija. "Ārvalstu darbinieki" no manis dāvanas nesaņem, viņi par manu naudu atdod man kvalitatīvu preci uz izdevīgiem noteikumiem. Gribi būt labāks par viņiem? Ražo labāku un piedāvā izdevīgāk. Vēl neviens uzņēmums nav pārdevis nevienu preces vienību ar aģitāciju vai bļaustīšanos, ka tie, kas pērk preci no konkurenta, ir slikti. Neproti labi ražot un izdevīgi piedāvāt? Kāpēc citi var, bet tu tikai vari sēdēt un padomju poļitruku stilā sacerēt attaisnojumus savai nevarībai?

Ja gribi ieraudzīt padomju poļitruku, paskaties spogulī. Atgādināt tavus tekstiņus par "demokrātijas neiespējamību" vai pats atcerēsies? Vai esi pats no tiem pārbijies un negribi vairs pat dzirdēt? Ja neesi spējīgs iedziļināties argumentos, tad vispār never vaļā melīgo muti. Tie laiki, kad malku gādāja ar cirvi, zāģi un ratiem, ir sen beigušies. Bet tehnika neiet bez degvielas, kuru mēs importējam. Un nav mums nekādu rezervju uz 5 gadiem. Pēd pāris dienām, vēlākais pēc mēneša ciniķa tehnika pārvērtīsies par ceļmalā stāvošu dzelzs gabalu un ko tad? Tieši tāpat dators neiet bez elektroenerģijas, kuru mēs daļēji importējam, tāpat kā pašus datorus un to programmas. Un būs jāimportē arī uz priekšu, bet lai veidotu pašiem savu IT nozari ir vajadzīgs laiks un nauda. Nevis devalvēti papīrīši, bet nauda, kuru programmētājs gribēs saņemt. Tu citus lamā par poļitrukiem, bet pats neesi ticis vaļā no poļitruka domāšanas, ka ražotājs kādam ir "jābalsta". Ražotājs pārtiek no paša nopelnītā, vismaz brīvajā pasaulē. Jā, tu zīmē briesmīgas ainas. Tavus pareģojumus par "karaspēku un policiju, kas 13. janvārī pāries nemiernieku pusē" atgādināt vai tie ir tikbriesmīgi, ka pats sāksi tos noliegt? Ja naida pilni bļāvieni ir viss, ko esi spējīgs no sevis izdabūt, biežāk turi melīgo muti režīmā "aizvērts". Vēl labāk - dari to vienmēr.

Ciniķi, tādas runa kā tavas mēs jau dzirdējām no Šķēles. Tikai pasaki, ko tas gudrinieks pats nekā neražo? Gaida inflāciju, tad ražos varbūt??? Ha ha!!!

ciniķi, aizej uz veikalu! vai daudz redzēsi Latvijas preces? tīrais imports... Un kas būs, kad inflācija beigsies? Atkal zemnieks neražos?

Kas tev noticis, ciniķi 21:20, ka tu sāc aģitēt par zemkopību? Pēdējos 10 gados pirmā dzirdēšana. Protams, laba lieta, ja zemnieks sāks ražot, bet vai tikai inflācijas apstākļos zemnieks var ražot? Tavuprāt?

Ko nu cepies tik emocionāli, citus par stulbiem sauc, bet pats tādas glupības sarakstīji, ka zirgam jāsmejās. Laikam padomju poļitrukiem ekonomiku nemācīja, tamdēļ būsi kaut kur sagrābstījis oficiālās melu propogandas kripatas un te atspoguļo, pat tās tu esi sagrozījis atbilstoši poļitruka vājai saprašanai. Ir vienkārši smieklīgi lasīt tavus neveiklos mēģinājumus komentēt jomu, no kuras tu nekā nejēdz. Tamdēļ pat nav vērts iedziļināties tavos "argumentos", jo tur tik daudz smieklīgu ideju var salasīties, piemēram par to, it kā mums bezmazvai nav pašiem nu neviena ražošanas līdzekļa, nevienas tehnikas vienības, pat ne cirvja un ne zāģa, tas viss esot jāimportē, šī smieklīgā "loģika" saka ka mums uz doto brīdi Latvijā nevienam nav neviena datora un nevienas programmas, tamdēļ tas viss ir jāimportē. Beidz smīdināt tautu un pazemot pats sevi, brīžiem nevar saprast, tu tiešām raksti no Tvaika ielas, vai arī tas padomju laikā iemācītais reflekss atvemt propogandu tevī ir iestrēdzis zemapziņā tā, ka tu vairs nevari loģiski domāt. Lauksaimniecības, tehnikas, celtniecības tehnikas, infrastruktūras veidošanas tehnikas, mežu izstrādes tehnikas, datoru, programmu, transporta, sakaru utt. tehnikas mums ir sapirkts vismaz 5 gadi uz priekšu, kamēr tā novecosies jau no krīzes būsim izlīduši, ņem un strādā nevis importē. Lohs tu esi, tu nesaproti elementāras lietas, importējot ārvalstu preces, kuras var ražot uz vietas tu stutē ārvalstu ekonomikas, dod darbu un labklājību ārvalstu darbiniekiem. Es zīmējot briesmīgas ainas? Paskaties arhīvos, tās visas ainas piepildās, tad, kad runa bija par budžetu pie 5% IKP krituma prognozes, bet runa jau bija par 12,9% es teicu, ka jārēķinās vismaz ar 18-20%, nepagāja ne pusgads, kad CSP publicēja 1 ceturkšņa ciparus un tieši 18% IKP kritumu. Es tev saku, ka rudenī tas dubultosies, atceries to. Un vēl kas slikti, ka poļitrukiem nav neviena piedāvājuma kā cīnīties ar deflāciju, ne par nodokļu sistēmu, ne par monetāros politiku nav ne mazākās sajēgas, toties aizstāvēt šo noziedzīgo varu un viņu lēmumus ui cik liela vēlme ir.

Preču cenas pieaugs maksimāli, bet algas - minimāli vai vispār nemaz. Ja pati devalvācija noēd, piemēram, 1/3 algas, tad cenu pieaugums var noēst vēl tikpat. Devalvatori drīkst jau laicīgi iepazīties ar VDR un Ziemeļkorejas pieredzi robežu nocietināšanā pret pašu pilsoņiem, kas masveidā bēg no valsts.

Piebilde. Pieaugot iepirktajām energoresursu (elekroenerģija, naftas produkti, gāze) cenām (latos), pieaugs taču arī preču cenas. Un tā uz priekšu pa Zimbabves ceļu. Vismaz es to tā redzu.

Tās nav "vaimanas", tas ir fakta konstatējums. Valūtas devalvācija ir PIESPIEDU pasākums, ko lieto BEZIZejas situācijās. Klasisks piemērs - pēc zaudēta pasaules kara. Veimāras republikas valūtai bija tiktāl zudusi vērtība, ka vidusmēra iedzīvotājs no Zviedrtijas (piemēram) varēja dzīvot Vācijā un justies tur kā hercogs, jo samainot vidusmēra zviedru algu hiperdevalvētajās markās iznāca fantastiska summa. Tādus ārzemniekus sauca par "valūtas cūkām". Tas tā,, vispārīgajai attīstībai. Un, labi zinot mūsu "prasmīgos uzņēmējus" es nešaubos, ka ja devalvācija tiktu pieļauta, tā beigtos ar hiperdevalvāciju - muļķim katru dienu ir 2 čemodāni devalvētas valūtas, no tiem 1. čemodāns iztērēts par rīta kafiju, 2. čemodāns par minerālūdeni un bulciņu pusdienās. Apmēram tā. Lata vērtība pazeminās, bet nekāds latu daudzums muļķa kabatā nepieaug - viņš kā saņēma to pašu summu ko pirms devalvācijas, tā arī turpina saņemt. Tikai summa ir devalvēta un pirktspēja tātad mazāka. Bet cenas un rēķini, jādomā, nemazinās. Ārzemēs tāda hiperdevalvēta valūta nevienam nav vajadzīga un sliktākajā gadījumā, ja "vietējo uzņēmēju aizsardzība" izpaudīsies kā ārzemju preču izspiešana no tirgus, valūta var kļūt nekonvertējama kā PSRS rublis. Vai vismaz viens Delfu portāla līmeņa muļķis varētu saprast, ka naudas netrūkst tāpēc, ka tā nav izlaista :D Naudas trūkst tikai tāpēc, ka nav iespēju/prasmes to nopelnīt. Ražot varam paši, tikai 1. kurš pirkš šo pašu ražoto, 2. energoresursus, rūpnīcu iekārtas, datorus, programmas, antivīrusu programmas utt. utt. nāksies iepirkt un nekādu "valūtas rezervju" nav - tā kā lats ir devalvēts, tad par energoresursiemn nākas izdot vairāk latu.

Apgalvojujms..... Nauda trūkst tieši tāpēc,ka ar importu ir izšķērdētas visas valūtas rezerves,kuras nu jau nosegtas ar ārējiem parādiem un potenciālie aizdevēji vairs negrib riskēt un aizdot vēl. Ieej LB mājas lapā un apskaties cik lielas ir LB valūtas rezerves,un tad ieej valdības lapā un noskaidro kāds ir valsts ārējais parāds, un tad tev būtu jāsaprot,ka LB valūtas rezerves,zeltu ieskaitot, ir jau ieķīlētas. xxxxx .....un, ko dod šis apgalvojums, ka valstij ir ārējais parāds. Gandrīz visām valstīm viņš ir. Dzīve turpinās. Latvijā turpina ražot un eksportēt preces, pakalpojumus, radīt pievienoto vērtību. Šobrīd - krīzes apstākļos mazākā apmērā, bet vēlāk - krīzei beidzoties un starptautiskajiem tirgiem atkopjoties - ražosim un eksportēsim vairāk. Tajos apstākļos tad arī valdība domās par ārējā parāda dzēšanu, kurš, starp citu, uz citu ES valstu fona izskatās ļoti pieticīgi. apgalvojums: .....Nauda trūkst tieši tāpēc,ka ar importu ir izšķērdētas visas valūtas rezerves...... Skat iepriekš - nevajag jaukt Latvijas Bankas valūtas rezerves kopā ar valsts budžetu un privāto uzņēmēju naudu. Tas nav viens un tas pats.

Apgalvojums: ……tagad izrādīsies,ka daudzas lietas ,kuru imports būs kļuvis dārgāks ir izdevīgāk ražot pašiem, un nav bezjēdzīgi jātērē valūtas rezerves, piemēram, kāpēc jāpērk dāņu cukuru,ja to varam saražot paši,un par tādējādi ietaupītajām valūtas rezervēm varam vairāk iegādāties energoresursus un citas lietas ko paši nevaram saražot…. xxxxxx Izklausās ļoti patriotiski un skaisti, bet realitātē……jebkura ražošanas procesa uzsākšanai ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas un baidos, ka arī zināms laiks – varbūt gads, varbūt divi, varbūt vairāk. Ko darām starplaikā – dzīvojam bez cukura? Kas attiecas uz investīcijām ražošanas procesa uzsākšanai, tām no kaut kurienes jānāk – faktiski jānāk no privātuzņēmējiem. Respektīvi, jābūt privātuzņēmējam, kuram ir pietiekami lieli naudas līdzekļi, ko investēt cukura ražošana, viņam jābūt vēlmei to darīt, viņam jābūt pārliecībai, ka ar šeit saražoto cukuru viņš izkonkurēs importēto cukuru un spēs daļu produkcijas eksportēt, jo pieņemu, ka ražot tikai Latvijas tirgum var arī neatmaksāties. Īsti nezinu, jo neesmu veicis starptautiskā cukura tirgus izpēti, bet pieņemu, ka arī tajā ir pārprodukcija. Un visbeidzot – lai cik žēl arī nebūtu, mēs Latvijā nekad nevarēsim saražot visu sev nepieciešamo, tajā skaitā arī energoresursus, domāju, ka pat nākotnē ar atjaunojamo enerģiju ne.

Teorija, kas izskatās labi, bet neatspoguļo visu bildi un šķiet, ka ir arī mazliet novecojusi – jeb tur tiešām ir pagrābts kaut kas no sociālisma politekonomijas ))))) Apgalvojumi: Tā kā valūtas rezervju daudzumu lata devalvācija neietekmē,tad preču daudzums,ko varēs iepirkt ārējā tirgū ,valsts mērogā,paliek nemainīgs,……… …… xxxxx O.K. apskatām ražošanā nepieciešamo izejvielu/resursu iepirkšanu. Pirmkārt nevajag jaukt kopā Latvijas Bankas valūtas rezerves ar valsts budžetu vai vēl jo vairāk privāto kompāniju līdzekļiem, par kuriem notiek preču iepirkšana. Latvijas Bankas valūtas rezerves ir domātas valūtas segumam/apmaiņas kursa nodrošināšanai un nekādai preču iepirkšanai. Jāatceras, ka valsts mērogā šobrīd neviens nekādas preces ārzemēs neiepērk. Un arī Latvijas Banka tās neiepērk – aizmirstam, kā tas bija padomju savienībā. Kapitālismā preces iepērk privātuzņēmēji. Un ja Latu devalvēs, tad pēc tam preču ražošanā iesaistītam Latvijas uzņēmējam jau nāksies tērēt vairāk latus kā iepriekš par vienas vienības/ nosacītu daudzumu izejvielu iepirkšanu un citiem ražošanas izdevumiem, kā piemēram elektrībai, transportam – jo tas viss Latvijas gadījumā ir 100% vai daļējs imports, kura pirkšanai atkal vajadzēs konvertēt vairāk latus, kā pirms devalvācijas. Un atkal – to darīs/pirks ne jau valdība un Latvijas Banka, bet konkrēts uzņēmējs, kura balance sheet tas viss jūtami pasliktinās. Un atmetam versiju, ka katrs no uzņēmējiem tūlīt pēc devalvācijas iespēs trīskāršot vai četrkāršot savu ražošanu, kas tad varētu dzēst šo te negatīvo cenu pieaugumu. Nu tā nebūs - vismaz uzreiz nebūs, jo uzreiz to nevar izdarīt un lai to izdarītu, tam ir vajadzīga papildus nauda / investīcijas. Kur tos ņemt? Bankā kredīts? Katram no viņiem/uzņēmējiem ir sava pirkšanas un pārdošanas bilance. Un arī valsts budžetam ir sava bilance - ar ieņēmumiem un izdevumiem. Protams, ka galiem jāsaiet kopā – ideālā variantā. Pretējā gadījumā uzņēmums strādā ar zaudējumiem un valsts budžets ar deficītu / caurumu, ko kādā brīdī vajag aizlāpīt, vai vismaz kontrolēt, lai tas neizaug neaptveramos apmēros. To var darīt aizņemoties naudu iekšējā vai ārējā tirgū. Un tā tas arī notiek, jo ne jau visām valstīm tirdzniecība ir sabalansēta – respektīvi - tikpat cik eksportē, tik importē, un ne visi eksportē vairāk kā importē – nebūt ne. Turklāt – atceramies svarīgu lietu – valsts budžeta ietvaros ieņēmumus / peļņu veido ne tikai fizisku preču ražošana rūpnīcā, bet arī pakalpojumi – transports (jūras, sauszemes, gaisaa), loģistika, viesnīcas, tūrisms, software, audiovizuālie materiāli, reklāma utt.

Nav taisnība! Ne deflācija, ne devalvācija pati par sevi negarantēs izrāpšanos ārā no bedres. To nodrošinās strukturālās reformas, nodokļu politikas maiņa, u.c. Devalvācijas un deflācijas mērķis ir samazināt uzpūsto ieņēmumu līmeni, tādējādi padarot mūs nabadzīgākus (attiecībā pret R-eiropu), bet tai pašā laikā mūsu uzņēmumus konkurētspējīgus. Mūsu algām jābūt atbilstošām produktivitātei. Šobrīd tas tā nav. Algām ir jākrīt aptuveni uz pusi. Devalvācija šo samazinājumu nodrošinātu vienā mirklī, kamēr deflācijas gadījumā tas var vilkties gadiem.

Importu pērkam tērējot LB valūtas rezerves,- jo vairāk importējam,jo vairāk sarūk valūtas rezervju krājumi . Devalvējot latu valūtas rezervju grozs paliek nemainīgs,tikai pazeminās lata vērtība un pieaug latu daudzums. Tavas vaimanas,ka pasaules gals klāt un neviens neko nevarēs importēt ir,vai nu tava muļķība vai arī apzināta demagoģija. Tā kā valūtas rezervju daudzumu lata devalvācija neietekmē,tad preču daudzums,ko varēs iepirkt ārējā tirgū ,valsts mērogā,paliek nemainīgs, bet tagad izrādīsies,ka daudzas lietas ,kuru imports būs kļuvis dārgāks ir izdevīgāk ražot pašiem,un nav bezjēdzīgi jātērē valūtas rezerves, piemēram, kāpēc jāpērk dāņu cukuru,ja to varam saražot paši,un par tādējādi ietaupītajām valūtas rezervēm varam vairāk iegādāties energoresursus un citas lietas ko paši nevaram saražot. Vai tev tiešām šodienas finanšu krīze(naudas trūkums) neko nav mācījusi? Nauda trūkst tieši tāpēc,ka ar importu ir izšķērdētas visas valūtas rezerves,kuras nu jau nosegtas ar ārējiem parādiem un potenciālie aizdevēji vairs negrib riskēt un aizdot vēl. Ieej LB mājas lapā un apskaties cik lielas ir LB valūtas rezerves,un tad ieej valdības lapā un noskaidro kāds ir valsts ārējais parāds, un tad tev būtu jāsaprot,ka LB valūtas rezerves,zeltu ieskaitot, ir jau ieķīlētas.