Jūs esat teicis, ka nebūtu jāmaina tie nodokļi, kas skar darbaspēka ienākumus. Tajā pašā laikā ir nolemts samazināt neapliekamo ienākumu minimumu. Vai šādu rīcību tomēr nevar uzskatīt par nodokļu sloga palielināšanu attiecībā uz ienākumiem?
Nelielā apjomā noteikti var. Neapliekamā minimuma samazināšana ir regresīvs solis, kas palielina nodokļu slogu tieši maznodrošinātajiem. Tajā pašā laikā jāteic, ka pašreizējos ekonomiski grūtajos apstākļos tas bija optimālākais, par ko koalīcija un valdība spēja vienoties. Uzskatu, ka nodokļi darbam mums jau ir pārāk lieli. Sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākumu nodokli mums ar laiku vajadzētu samazināt.
Ko nozīmē «ar laiku»? Tas ir - kad?
Es skatos uz 2012. vai 2013.gadu, kad ekonomika sāks atveseļoties, gadu no gada augs ieņēmumi, un mēs jau varēsim sākt rēķināties ar pozitīviem budžeta papildinājumiem. Tas būtu īstais brīdis, kad varētu pārskatīt šos nodokļus. Patlaban mums nav tādu finansiālu iespēju, un kopumā nodokļu slogs Latvijā ir neliels. Jā, daži nodokļi ir par daudz lieli, taču, ja skatāmies kopumā valstī un pašvaldībās, veidojas aptuveni 30% no nacionālā kopprodukta, un tas ir ļoti zems rādītājs. Vidējais rādītājs Eiropā šajā jomā ir 39,8%.
Vai ir plāns B, ja ar iecerētajiem nodokļu sloga palielināšanas un izdevumu griešanas pasākumiem izrādīsies nepietiekami, lai samazinātu budžetu par starptautiskajiem aizdevējiem solītajiem 500 miljoniem latu?
Ja tas kļūs skaidrs, piemēram, nākamā gada vidū, mums būs laiks tam sagatavoties, piemērojot dažādas alternatīvas. Īstenībā es šobrīd neplānoju, ka nākamgad mums būtu nepieciešami negatīvi budžeta grozījumi.
Tātad šāda plāna B nav?
Nē! Turklāt attiecībā uz plānu B es šobrīd runātu par kaut ko citu. Ja mēs šo samazinājumu par 500 miljoniem latu izpildīsim, tad nākamo gadu varam dzīvot salīdzinoši mierīgi, jo naudas pietiks un negatīvi grozījumi nebūs nepieciešami. Vienīgais grūtais pasākums būs līdzīga budžeta izveidošana arī 2011.gadam, kas gan arī ir izdarāms. Plāns B būtu nepieciešams tad, ja Latvija nesamazina budžetu, to nepieņem Saeimā vai arī pieņem to būtiski mainītā veidā. Tad var gadīties, ka valstij naudas pietrūkst, mums vairāk neviens neaizdos un mēs paliksim vieni ar savām problēmām. Tajā brīdī mēs nekavējoties būsim spiesti force majeure režīmā pāriet uz sabalansētu budžetu.
Bet ko darīsim, ja nākamgad neizdosies samazināt budžetu par šiem 500 miljoniem latu - vēl vairāk tiks griezti izdevumi vai arī gada vidū celti nodokļi?
Es neparedzu, ka mums būs šāda nepieciešamība. Teorētiski, ja šāda vajadzība radīsies, realizēsim kompleksu pieeju gan ceļot nodokļus, gan samazinot izdevumus.
Cik stabila, jūsuprāt, patlaban ir Valda Dombrovska vadītā valdība?
Runas par to, ka valdība varētu krist, ir jau ilgu laiku. Attiecībā uz budžeta pieņemšanu, izskatās, ka visas partijas izturas atbildīgi un ir gatavas to pieņemt. Tās saprot, ja budžets netiks pieņemts, sekas var būt ļoti nepatīkamas arī šāda lēmuma pieņēmējiem. Par spekulācijām ar Valda Dombrovska valdības stabilitāti pēc budžeta pieņemšanas, protams, vēlēšanām tuvojoties, politiķu un polittehnologu galvās var tikt izspēlētas dažādas shēmas, bet es tam pievēršu stipri maz uzmanības.