Saskaņā ar likumā noteikto partija attiecīgās domes priekšvēlēšanu izdevumiem par reklāmas izvietošanu un labdarības finansēšanu, sponsorēšanu drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz 18,56 santīmus uz katru vēlētāju iepriekšējās attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanās.
Ja partija iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus vairāku pašvaldību domju vēlēšanām, šiem izdevumiem kopā drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz 18,56 santīmus uz katru attiecīgās pašvaldības domes vēlētāju iepriekšējās domes vēlēšanās.
KNAB aprēķini liecina, ka pārējās lielajās pilsētās minēto izdevumu apmērs ir: Jelgavā - 7 555 lati, Jūrmalā - 6 418 lati, Rēzeknē - 4 896 lati, Valmierā - 3 793 lati, bet Jēkabpilī - 3 334 lati. Ādažu novadā partijas ir tiesīgas tērēt 1 176,89 latus, Siguldas novadā - 2 458 latus, Babītes novadā - 1 133 latus, bet Mārupes novadā - 1 688,03 latus.
Vismazāk partijas varēs tērēties Vārkavas novadā - tur priekšvēlēšanu izdevumu apmērs ir 357 lati.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir no 2.februāra līdz 1.jūnijam, un kopumā partijām uz visām 119 pašvaldībām priekšvēlēšanu izdevumu apmērs ir noteikts 277 425 lati.
Priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi nav noteikti vairākiem ar vēlēšanu kampaņu saistītiem izdevumiem: par pasta pakalpojumu izmantošanu, lai ar tā palīdzību nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, par visu veidu reklāmas materiālu sagatavošanu, par vēlēšanu kampaņas plānošanu, sagatavošanu un organizēšanu, par vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksām un citiem maksājumiem fiziskajām personām, par kustamas un nekustamas mantas īrēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām, par laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu iespiedtehnikā sagatavotu izdevumu publicēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām u.tml.
Lai arī šogad spēkā stājušās jaunās likumdošanas izmaiņas pietiekami skaidri definē, kur un kā partijas un trešās personas var veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, interneta sociālajiem tīkliem ierobežojumi ir minimāli. Partijām vai deputātu kandidātiem faktiski nepastāv ierobežojumi aģitēt bezmaksas sociālajos tīklos, piemēram, populārajos twitter.com vai draugiem.lv. Atsevišķus sociālos tīklus aktīvi izmanto tādi pašvaldību vadītāji kā Rīgas mērs Nils Ušakovs un Ventspils pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs.
Izņēmumi ir tikai tādā gadījumā, ja par aģitāciju sociālajos tīklos partijas maksājušas, piemēram, par reklāmas banera izvietošanu vai arī noalgo sabiedrisko attiecību speciālistu, kurš regulāri sociālajos tīklos ievieto vēstījumus, šodien seminārā medijiem un reklāmas aģentūrām atzina KNAB amatpersonas.
"Komunicēt sociālajos medijos drīkst. Runa ir tikai par tiem materiāliem, par kuriem ir veikta samaksa. Deputāta kandidāts draugiem.lv var aicināt balsot par sevi," atzina KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas galvenā speciāliste Vineta Ostrovska.
Katru gadījumu, kurā pastāvēs aizdomas par nelikumīgu aģitāciju, KNAB sola izvērtēt un pēc tam pieņemt attiecīgus lēmumus. "Likuma regulējums ir vērsts uz to, lai deputāta kandidātu ietu un runātu ar sabiedrību, nevis izvietotu maksas reklāmas," uzsvēra Ostrovska.
Lai arī Pirmais Baltijas kanāls (PBK) ir pieņēmis lēmumu vispār atteikties no politiskās reklāmas materiālu izvietošanas televīzijas ēterā visā 1.jūnijā paredzēto pašvaldību vēlēšanu aģitācijas periodā, Ostrovska aģentūrai LETA atzina, ka jebkurā gadījumā KNAB sekos līdzi, vai šajā kanālā neparādās slēptā aģitācija.
Jau ziņots, ka laiks no 2.februāra līdz vēlēšanu dienai saskaņā ar likumu ir priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kura laikā aģitācijas veikšana un aģitācijas materiālu izvietošana televīzijā un radio, preses izdevumos, internetā un publiskās vietās notiek atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.
Ar partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām nesaistītās personas, kuras savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju, reklāmas izvietošanai, pasta izdevumiem un labdarības pasākumu finansēšanai, sponsorēšanai ir noteikts izmantojamo līdzekļu ierobežojums - 3000 latu.
Arī šogad piecas partijas varēs saņemt 431 257 latus lielu valsts budžeta finansējumu. Neskatoties uz valsts budžeta finansējumu, partiju kases joprojām likumīgi var papildināt ar ziedojumiem un biedru naudām, kuru kopējais apmērs vienai partijai gada laikā pēc pēdējiem likuma grozījumiem nedrīkst pārsniegt 10 000 latu.