Tā lēmusi Zaļā partija, un ZZS priekšsēdis U. Augulis varot tikai izteikt nožēlu par šādu partneru lēmumu, jo spēcīgajā konkurencē uz Rīgas domi, startējot bez savām pirmajām personām, kuras, visticamāk, paliks Saeimā, uz labu rezultātu grūti cerēt.
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) valžu kopīgā sēdē 17. oktobrī plānota noslēdzošā diskusija par startu Rīgas domes vēlēšanās. U. Augulis izprot zaļo vēlmi kampaņā uzsvērt Rīgā svarīgās zaļās idejas un pozicionēties, bet, viņaprāt, to varētu izdarīt arī zem ZZS karoga. ZZS iepriekš Rīgā nav bijusi pārāk populāra, un tieši to LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks minēja kā iemeslu vēlmei pamēģināt savādāk. Politiskie konkurenti lēš, ka, startējot atsevišķi, domē neiekļūs ne vieni, ne otri, bet, sašķeļot latvisko partiju vēlētāju balsis, būs atvieglojuši situāciju Saskaņas centram - daži LZP biedri kā Askolds Kļaviņš arī strādā SC vadītās pašvaldības institūcijās.
Gaida likumu
Pagājušajā nedēļā gatavošanās nākamā gada jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām izvērtēta arī LZS Centrālās padomes sēdē. ZZS frakcijas vadītājs A. Brigmanis atzina, ka partiju iespējas sākt darbu pie komandu veidošanas pašvaldībās apgrūtina valdošo politisko spēku neizlēmība - Vienotība un Reformu partija runā par amatu savienošanas ierobežojumiem pašvaldību deputātiem, bet šie nosacījumi joprojām neesot zināmi un Saeimas komisijā par to nav sākta diskusija. «Te ir milzīgs jūklis un džungļi, kas rada neskaidrību. Mūs tie nosacījumi politiski neapdraud un ir vienaldzīgi, bet tas ir nožēlojami,» stāstīja A. Brigmanis.
LZS Centrālā padome ir aplēsusi katrā pašvaldībā atļauto kampaņas finansējumu, kā arī lēmusi dot iespējas katrā teritorijā pašiem izlemt, vai startēt zem ZZS karoga, veidot katrai partijai savu sarakstu, vai vietās, kur tas iespējams, pieteikt sevi no vēlētāju apvienības. Būs arī pašvaldības, kur ZZS biedri ies kopā ar kādu citu politisko spēku, piemēram, ar VL-TB/LNNK. A. Brigmanis uzsvēra, ka pēc sociologu pētījumiem reģionos ZZS reitings ir daudz augstāks nekā Rīgā un valstī kopumā. ZZS joprojām reģionos jūtas spēcīga un atrašanos Saeimas opozīcijā nesaista ar izredzēm pašvaldību vēlēšanās. Uz rezultātiem Saeimas vēlēšanās gan tas var atstāt iespaidu, atzīst U. Augulis. Viņaprāt, pašvaldībās tie vietējie līderi, kuri ir strādājuši labi, kā, piemēram, Auces novada mērs Gints Kaminskis, varētu par savām izredzēm vēlēšanās nešaubīties. «Taču būs arī grūtas cīņas - Dobelē, Jelgavas pilsētā un arī Jelgavas novadā,» atzīst U. Augulis. Pagājušās pašvaldību vēlēšanās, kuras bija pirmās jauno novadu teritorijās, ZZS uzvarēja un pārņēma varu arī vairākās līdz tam Tautas partijas pārvaldītās teritorijās kā Talsu un Gulbenes novadā. Taču ZZS līderis vēl neņemas spriest, vai šo varu izdosies noturēt.
Pie Sprūdža neies
Kad Reformu partija Latgales programmas ietvaros sarūpēja finansējumu arī vairākām ZZS vadītām pašvaldībām, RP biedri pieļāva, ka kāds no viņiem varētu arī tuvināties ar Reformu partiju, piemēram, Balvu novada domes priekšsēdis Andris Kazinovskis, kurš startējis vēlēšanās gan no Latvijas ceļa, gan Jaunā laika. Tagad A. Kazinovskis nekur neplāno pāriet. «Mums būs Zemnieku savienības saraksts, un ir tik daudz biedru, ka varam divus sarakstus sagatavot,» lepojās A. Kazinovskis. Viņš uzsvēra - tas, ka ir iestājies pret lielo pilsētu diktātu un aizstāvējis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (RP), esot pavisam cits jautājums.
Balvu novadā patiešām būs divi ZZS cilvēku veidoti saraksti - otru pieteiks Zaļā partija bijušā Balvu mēra Jāņa Trupovnieka vadībā. Domē viņu ievēlēja no TB/LNNK, bet sasaukuma laikā viņš ar domubiedriem mainīja politisko piederību par labu Latvijas Zaļajai partijai - tas bija laikā, kad LZP līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Uz vaicāto, kāpēc zaļie un zemnieki Balvu novadā nevarētu startēt kopā, J. Trupovnieks atbildēja: «Nav problēmu partijā. Ir problēmas cilvēkos.» Pašvaldībās tā ir bijis visos laikos, ka komandu veidošanā liela nozīme ir ne tik daudz politiskajai piederībai, kā cilvēku ambīcijām un to spējai strādāt kopā. Tāpēc partijas dod iespēju nodaļu biedriem pašiem izvēlēties sabiedrotos.