Rīgas koncertzāles nākotne

Taču Rīgas koncertzāle nav politisks jautājums – tā ir kultūras nepieciešamība un ekonomiski pamatota investīcija sabiedrības un valsts izaugsmē. Līdztekus Izglītības un Kultūras ministrijas apvienošanas draudiem un Latvijas Radio kora neskaidrajai nākotnei politiķu izteikumi un lēmumi par Rīgas koncertzāles projektēšanas apturēšanu rada lielas bažas. Nav šaubu, ka esošajā ekonomiskajā situācijā koncertzāles projektēšana jāplāno pakāpeniskāk, jāpārskata termiņi un plaši jāskaidro izmaksas, taču krīze nedrīkst būt iegansts, lai pārvilktu svītru Latvijas profesionālās mūzikas «gadsimta projektam» – ārkārtīgi nepieciešamajai Rīgas koncertzālei! Šī projekta apturēšana ir kategoriski nepieļaujama, un visiem Latvijas mūziķiem ir aktīvi jācīnās, lai to nepieļautu!«Latvijas Koncerti» gadā organizē vairāk nekā 300 koncertu visā valstī. Šķiet, ka līdzās Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, valsts kamerorķestrim _Sinfonietta Riga_ un akadēmiskajam korim _Latvija _esam tā organizācija, kura visakūtāk izjūt nepieciešamību pēc jaunas, nopietnai mūzikai paredzētas koncertzāles ne vien Rīgā, bet arī citviet Latvijā. Precīzāk sakot, nevis «jaunas», bet gan koncertzāles vispār, jo visā Latvijas teritorijā nekad nav uzcelta orķestra akustikas prasībām atbilstīga koncertzāle, kas, manuprāt, ir milzīgs kauns un neizdarība, zinot, kā mēs lepojamies ar augstvērtīgo, pasaules līmeņa Latvijas profesionālās mūzikas kultūru. Koncerti Rīgā notiek pielāgotās telpās, kuru akustiskie un tehniskie kritēriji nekādi nav atbilstīgi akustiskās koncertzāles standartiem. Nesen Lielajā Ģildē pat izcēlās lokāls ugunsgrēks, kas lieku reizi atgādina, ka šīs telpas ir tehniski novecojušas un nav piemērotas publiskai koncertdarbībai. Viena no būtiskākajām problēmām saistībā ar jēdzienu «koncertzāle» ir tāda, ka sabiedrības vairākums Latvijā nezina, kādu pienesumu tās dzīves kvalitātes uzlabošanā var sniegt mūsdienīgs, labi vadīts šāda tipa infrastruktūras objekts. Tiek tiražēti absolūti nepamatoti pieņēmumi, ka koncertzāle ir elites pulcēšanās vieta. Starp citu, mūsu Nacionālā opera, kura pēc savas iedabas ir ekskluzīvāka institūcija, gadā pulcē vairāk nekā 100 tūkstošus apmeklētāju. Koncertzāles visā pasaulē – līdzīgi kā bibliotēkas – ir ārkārtīgi demokrātiskas. Gan Amsterdamas _Concertgebouw_, gan Kopenhāgenas jaunās filharmonijas, gan Berlīnes un Luksemburgas filharmoniju piemēri liecina, ka mūsdienīgai koncertzālei ir nepārvērtējams «starojums», milzīga ietekme uz sabiedrības garīgo attīstību un pilsētas tēlu. Koncertzāle ir vieta, kur cilvēki nāk ikdienā, lai ieklausītos mūzikas brīnumā un kļūtu dvēseliski bagātāki. Lielākos skeptiķus varētu pārliecināt fakts, ka visas lielo pilsētu koncertzāles pēc to uzbūvēšanas faktiski ir pārpildītas, tās ir kļuvušas par ievērojamiem sabiedriskiem un kultūras dzīves centriem, dažām pilsētām pat līdzējušas izrauties no provinciālisma un bezcerības. Kvalitatīvs koncerts unikālā koncertzālē kalpo kā spēcīgs katalizators tūristu piesaistei, jo tieši «koncertiešanas» pozitīvais ieradums rietumeiropas iedzīvotāju vairākuma vidū ir vērā ņemams fakts, lai diezgan droši gatavotos iespaidīgam viesu pieplūdumam. Varbūt beidzot arī Latvijā būtu pienācis laiks, kad ģimene brīvo laiku pavadītu nevis lielveikalā, bet gan koncertzālē? Mani kolēģi Lielbritānijā, Luksemburgā, Francijā, Nīderlandē, Dānijā un daudzās citās valstīs arī ārpus Eiropas ar Rīgas koncertzāli rēķinās kā ar vērtīgu skatuvi, kas publikai būs pieejama tuvākajos gados, un uztver Rīgu par līdzvērtīgu partneri kvalitatīvas kultūras dzīves organizēšanā. Tāpat 2014.gadā Rīga vēlas kļūt par Eiropas Kultūras galvaspilsētu – taču tas nebūs iespējams, ja mūsu galvaspilsētā nebūs koncertzāles.Rīgas koncertzāle tās nākotnes saturiskajā piepildījumā skaidri rāda ceļu, kurp doties visai Latvijas profesionālajai mūzikas kopienai – gan mūzikas dzīves organizētājiem, gan izpildītājmāksliniekiem. Ja veselības aprūpes sistēmā runā par «māsterplānu», tad arī profesionālās mūzikas sistēmā Latvijā tiek pakāpeniski īstenots sava veida «māsterplāns», kas ietver gan koncertdzīves organizatoriskās kvalitātes uzlabošanu, gan mākslinieciskā līmeņa celšanu, gan uzlabojumus mūzikas izglītības jomā. Tieši mūzikas izglītībā mēs saredzam iespējas Latvijas sabiedrībai kvalitatīvi augt. Jau šobrīd «Latvijas Koncertu» koncertlekcijas gadā pulcē vairāk nekā 40 tūkstošus mazo klausītāju, kuru pasaules uztvere bagātinās, klausoties augstvērtīgu mūziku. Taču šiem bērniem jau no mazotnes nevar rasties adekvāts priekšstats par mūzikas mākslu, ja koncertus jāveido pielāgotās gadījuma rakstura telpās. Tieši tādēļ «Latvijas Koncerti» uzskata par nepieciešamu aktīvi iesaistīties Rīgas koncertzāles projekta virzībā, lai jau projektēšanas stadijā tiešā veidā rūpētos par potenciālo koncertzāles lietotāju maksimālu iesaisti zāles plānošanā un potenciālā menedžmenta modeļa izstrādē. Lai gan Kultūras ministrija un aģentūra _Jaunie Trīs brāļi _ir izdarījuši ievērojamu darbu Rīgas koncertzāles projekta virzībā, izteikšu pieņēmumu, ka jau šobrīd «Latvijas Koncertu» veidotā koncertprogrammu īstenošana visā valstī kopā ar koncertzāles projekta virzību iezīmēs loģisku un kvalitatīvi jaunu posmu Rīgas koncertzāles attīstībā. Par koncertzāles nepieciešamību profesionālās mūzikas vidē vienprātība tika pausta jau pirms daudziem gadiem. Koncertzāles novietni (AB dambi) izvēlējās arhitekti un pilsētplānotāji starptautiskā plenērā, par koncertzāles arhitektūru notika starptautisks arhitektu konkurss, kurā uzvarēja latvieša Anda Sīļa vadītais birojs. Koncertzāles darbības modeļa izstrādei tika izveidota augsta līmeņa darba grupa ilggadējā Amsterdamas _Concergebouw _koncertzāles vadītāja Martinja Sandersa vadībā. Koncertzāles projektēšanas darba uzdevumu izstrādāja ļoti pieredzējusi Dānijas kompānija _COWI_. Koncertzāles projektēšanā ir pieaicināts viens no pasaules labākajiem akustiķiem, mūsu izcilā diriģenta Marisa Jansona ieteiktais japānis Toijota no _Nagata Acoustics_. Nav šaubu, ka publiskotās koncertzāles projektēšanas izmaksas ir ievērojamas, taču tās ir mērāmas konkrētos ciparos un salīdzinājumos ar izmaksām citās līdzīga tipa celtnēs. Izmaksas, protams, jāvar pamatot līdz katram santīmam. Par šiem skaitļiem, kuru lielumu nav iespējams interpretēt, droši vien nav tik interesanti ne rakstīt, ne lasīt. Turpretī vārdu kombinācijas «neadekvāti dārgi» vai «pārāk dārgi» piešķir mūsu iztēlei krietni lielāku brīvību. Pašlaik plānojot koncertzāles projekta virzību, būtu sapratīgi runāt par «ātruma samazināšanu», taču, ja tiek piedāvāts apzināti iebraukt grāvī, sabojājot braucamo, tad tas tiešām neizklausās saprātīgi. Ir loģiski, ka krīzes laikos tiek veikti sagatavošanas, tai skaitā projektēšanas darbi, lai pēc dažiem gadiem, kad ekonomikai klāsies labāk, mēs jau varētu būvēt. Domāju, ka Rīgas koncertzāli sagaida liela nākotne.