Rīgas privātos graustus iesaka atsavināt

Sēdē izskanējis arī priekšlikums atsavināt graustus privātīpašniekiem, kuri nerūpējas par to sakārtošanu. Komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) uzsver, ka pašreizējā organizatoriskā un normatīvā bāze ir nepietiekama radikālai rīcībai. «Pašvaldība lēni, bet noteikti atbrīvojas no tai piederošajiem graustiem, un ciešāka sadarbība starp domes struktūrvienībām, kā arī izmaiņas normatīvajos aktos šo procesu noteikti paātrinās. Taču joprojām atklāts ir jautājums, ko iesākt ar pilsētvidi degradējošajām būvēm, kuras pieder privātpersonām. Esmu uzdevis mūsu speciālistiem līdz 1.maijam izstrādāt priekšlikumus izmaiņām likumdošanā, ar tiem vērsīsimies pie valdības,» sacījis A.Ameriks. Viņš uzskata, ka, ja privātais īpašnieks ilgstoši negrib vai nespēj sakārtot savus līdz graustu stāvoklim novestos īpašumus, šie īpašumi no viņa piespiedu kārtā jāatsavina. Pilsētas Īpašuma departamentam uzdots sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un Rīgas domes saistošajos noteikumos. Nolemts arī vērsties Pilsētas drošības un kārtības jautājumu komitejā ar lūgumu uzdot atbildīgajām institūcijām aktivizēt darbu ar šādu būvju uzturēšanas prasību ievērošanu. Šobrīd par pilsētvidi degradējošām uzskatāmas 124 valsts, fizisku un juridisku personu īpašumā esošas būves un 45 pašvaldībai piederošas ēkas (tai skaitā ar privatizētiem dzīvokļiem), kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka apdraud garāmgājējus, būvju lietotājus un bojā pilsētas ainavu. To likvidāciju apgrūtina apstāklis, ka aptuveni 1/3 daļa no tām ir valsts aizsardzībā esoši arhitektūras pieminekļi vai arī šīs būves atrodas valsts kultūras un dabas pieminekļu aizsardzības zonās. 2007. gadā nojaukti 26 grausti un atjaunoti 6.