Šādu viedokli Rimšēvičs paudis intervijā žurnālam "Klubs".
"Un tālāk ir jābūt skaidrojumam - tā bija kļūda, nepiedodama kļūda, tas bija pieredzes trūkums, tā bija neziņa, un tā rezultātā mēs esam tur, kur mēs esam," uzskata Rimšēvičs, norādot, ka, viņaprāt, kļūdas radījis ekonomiskās izglītības trūkums gan valdībai, gan Saeimai, gan tautai.
Tāpat daudzi speciālisti un konsultanti nav redzējuši, ka Latvijas ekonomika pārkarst un attīstās par strauju, kuri neredzēja, ka jāveido rezerve nebaltām dienām. "Aizraušanās ar ekonomikas karsēšanu, ar pedāļu spiešanu grīdā bija vienkārši fenomenāla, un šīs kļūdas būtu svarīgi paturēt prātā tad, kad šāda ekonomikas pārkaršana Latvijai draudēs atkal," norāda Rimšēvičs.
Viņš arī atzīst, ka "zināmā mērā" kļūdījies ir arī viņš.
"Būtu zinājis, ka situācija attīstīsies tik smagi, iespējams, no savas puses vēl daudz, daudz neatlaidīgāk un biežāk būtu runājuši televīzijā un radio, savukārt Ministru kabineta sēdēs burtiski protestējuši pret šiem lēmumiem. Mūsu viedokļi bija profesionāli, mēs devām savas atziņas, bet diemžēl ar to neviens tajā laikā nerēķinājās. Tāpēc bieži pie sevis domāju, ka varēju vēl biežāk šīs lietas komunicēt," stāsta Rimšēvičs.
Viņš arī noliedz, ka lata piesaistes koridora paplašināšana varētu būt bijis risinājums.
"Koridora paplašināšana Latvijā radītu vēl lielāku nestabilitāti. Mēs daudziem radītu zaudējumus, vairāki lieli lauksaimniecības produkcijas ražotāji tajā brīdī sūdzējās, ka saņem savus ienākumus eiro, kas jākonvertē uz latiem un par to vēl jāmaksā 2% starpība. Un viņi bija sarēķinājuši, cik viņi gadā zaudē. Iedomājieties, kas ar viņiem notiktu, ja koridors tiktu paplašināts par 15%," norāda Rimšēvičs, uzsverot, ka tieši tāpēc, lai nodrošinātu stabilitāti un šo kursa svārstību minimizētu, Latvija palika pie mazā lata piesaistes koridora.