Rimšēvičs rosina 2012.gada budžetu sākt veidot "no nulles"

Kā informēja Saeimas preses dienestā, komisijas deputāti ar Rimšēviču pārrunāja Latvijas ekonomikas tālākās attīstības scenārijus un izaicinājumus.Latvija uzskatāmi demonstrē izeju no krīzes, un jau nākamgad gaidāma pozitīva tautsaimniecības izaugsme. Turpmāko divu gadu laikā nav gaidāms arī būtisks inflācijas pieaugums - tā svārstīsies viena un divu procentu robežās, noskaidroja deputāti. Krīzes apstākļos Latvijas uzņēmēji spējuši palielināt eksporta apjomus, un īpašs prieks par pieaugošu tirgus daļu Lietuvā un Igaunijā, atzina Rimšēvičs.Patlaban ir svarīgi pieņemt kvalitatīvu budžetu, veicināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju, eksporta pieauguma un valsts kredītreitingu uzlabošanu, pauda Latvijas Bankas prezidents. Deputāti noskaidroja, ka 2014. un 2015.gadā būs jāpārfinansē būtiska Latvijas ārējā parāda daļa, tāpēc svarīgi, kāds tajā laikā būs Latvijas valsts starptautiskais kredītreitings. Ja eiro neizdosies ieviest 2014.gadā, tad nākamā iespēja varētu būt 2018.-2020.gads, prognozēja Rimšēvičs.Svarīgs instruments tautsaimniecības attīstības atjaunošanai ir pieejamie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, tāpēc komisijas sēdē tika pārrunāta to efektīvāka izmantošana. Viens no risinājumiem būtu centralizēt līdzekļu apsaimniekošanu, lai daudzu institūciju vietā, kā tas ir patlaban, ar fondu naudu strādātu vien dažas iestādes. Piemēram, Skotijā un Īrijā Eiropas Savienības fondu finansējumu apsaimnieko divas vai trīs iestādes, šodien uzzināja deputāti.Komisija bija vienisprātis, ka rūpīgi jāvērtē arī tas, kā kopējais septiņos gados pieejamais finansējums 3,2 miljardu latu apmērā tiek apgūts pa gadiem un nozarēm. Sadrumstalotā naudas apsaimniekošana liedz iespēju līdzekļus efektīvi pārdalīt citām nozarēm, ja, piemēram, kavējas finansējuma apguve kādā jomā.Pārrunājot strukturālo reformu nepieciešamību, Rimšēvičs pauda viedokli, ka valstij jāveic inventarizācija par savu saimniecību un 2012.gada budžets jāsāk veidot no nulles, izvērtējot katru funkciju.