Politiķis pauda pārliecību, ka, neko nedarot, var zaudēt Latvijas trešo zvaigzni. "Zaudēt Latgali nozīmē to, ka mēs riskējam zaudēt arī savu Latviju," brīdināja ministrs.
Savā priekšlasījumā "Eiropas/Eirozonas ekonomiskā krīze - iespēja valsts attīstībai un ekonomikas izaugsmei" ministrs ne vien izvērtēja Eiropā un Latvijā piedzīvotās krīzes un gūtās mācības, bet arī uzskaitīja tos uzdevumus, kas Latvijā jāveic, lai neapstātos pie tā, kas jau ir sasniegts pašlaik.
Ārlietu ministrs uzskata, ka Latvijai ir jābūt Eiropas integrācijas kodolā, lai Latvija varētu pilnvērtīgi piedalīties sarunās par Eiropas Savienības nākotni, kura ietekmē visus iedzīvotājus.
"Mums ir jāstrādā pie sabiedrības uzticības atjaunošanas valsts varai. Saskaņā ar "Eirobarometra" pētījuma datiem 2011.gadā 78% Latvijas iedzīvotāju neuzticējās valdībai, Saeimai pat vēl vairāk - 82%. Ir pilnīgi skaidrs, ka bez nopietnas Latvijas politiskās sistēmas reformas Latvijas attīstība būs palēnināta. Mums ir jādiskutē par vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas iespējām, veidojot nelielus vēlēšanu apgabalus, tādējādi uzlabojot proporcionalitāti un pārstāvniecību Saeimā," sacīja ministrs.
Rinkēvičs uzskata, ka ir jālīdzsvaro un jāpaplašina Valsts prezidenta pilnvaras un atbalsta Valsts prezidenta Andra Bērziņa priekšlikumu sākt diskusijas par valsts pārvaldes pārveidi. "Iespējams, ka ir pienācis laiks veidot nacionālu konventu, kas sastāvētu no valsts labākajiem un gaišākajiem prātiem," teica ārlietu ministrs. Viņš uzskata, ka enerģiskāk jāveic izglītības, veselības aprūpes un sociālās sistēmas reformas.
Tāpat ir jāizstrādā izsvērts un reālistisks Nacionālās attīstības plāns, kas vērsts uz tautsaimniecības attīstību ražošanas virzienā, reģionu attīstību un zinātnes un inovāciju pielietošanu, pielāgojot attiecīgi tam ES fondu apguves mehānismus. "Ir jāvirzās uz nodokļu samazināšanu dažās jomās, piemēram, darbaspēkam. Ir jāuzlabo ārējās ekonomiskās darbības sistēmas koordinācija, izmantojot ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomi, pie kuras izveides pašlaik norit darbs kopīgi ar Ekonomikas ministriju," norādīja ministrs.
Viņš solīja, ka vienlaikus Ārlietu ministrija turpinās pētīt citu valstu pieredzi. Kā labu piemēru tam, kā valsts institūcija spēj efektīvi veicināt eksportu un piesaistīt investīcijas, Rinkēvičs minēja Dānijas modeli. Tajā valsts ārējā ekonomiskā politika ir integrēta valsts kopējā ārpolitikā. Šim modelim raksturīga cieša privātā sektora iesaiste lēmumu pieņemšanā un konkrētu izmērāmu indikatoru izmantošana darbības efektivitātes izvērtēšanā. "Lai arī gūtas skarbas mācības, sabiedrībai nevajadzētu būt ne vienaldzīgai, ne vieglprātīgai, bet jāsaprot, ka viss ir pašu rokās," noslēgumā piebilda Rinkēvičs.
Kā ziņots, šodien LU plenārsēdi "Krīzes mācības Latvijā un pasaulē" tika atklāta LU 70.konference, kurā līdz šī gada martam tiks nolasīti vairāk nekā 1990 referāti dažādās zinātņu nozarēs.