ceturksnī - aprīlī, maijā un jūnijā - ir ar lielu mīnusa zīmi, bet starptautisko aizdevēju kārtējais finansējums būs tikai pēc grozījumu pieņemšanas. Premjers pārlieku riskēšanu un valsts nonākšanu uz bankrota sliekšņa noliedz, jo ir pārliecināts, ka Saeima grozījumus jūnija otrajā pusē pieņems.
Marta beigās tiekoties ar valdības vadītāju, starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) - pārstāvji neesot noteikuši termiņu, kādā grozījumi jāsagatavo, vien stingri uzsvēruši: kamēr tie nebūs pieņemti parlamentā, Latvija nevarēs saņemt starptautisko institūciju aizdevumus pēc iepriekš apstiprinātā grafika. Valdība izvēlējās nesteigties. Premjers paziņoja, ka apstiprināšanai Saeimā grozījumus iesniegs ap 8.jūniju, jau pēc pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām. Tas kopumā radīja iespaidu, ka V.Dombrovska vēl pirms viņa valdības apstiprināšanas piesauktais valsts bankrots ir laimīgi pārvarēts.
Taču bažas pastāv. Atbilstoši iepriekš parakstītajām vienošanām, jūnijā Valsts kasē jāienāk aizdevēju naudai kopumā vairāk nekā 1,19 miljardiem latu (843 miljoni latu būtu EK finansējums, 139 milj. - SVF aizdevums, 140,5 milj. - Pasaules Bankas un 70,2 milj. - citu aizdevēju finansējums). VK dati liecina, ka, nesaņemot šo aizdevumu, naudas trūkums konsolidētajā (sešu mēnešu) valsts finanšu bilancē jūnija beigās būs 1,09 miljardi, savukārt, saņemot visus jūnijā plānotos ārvalstu aizdevumus - nepilni 100 miljoni latu. Tas nozīmē, ka jūnijā valsts finanses var pietuvoties bīstami tuvu sarkanajām līnijām. To pārkāpšana nozīmētu nespēju segt budžeta izdevumus. Tāpēc vairākas piesardzīgi noskaņotas augstas amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, Dienai uzsvēra, ka no valsts finanšu viedokļa būtu bijis drošāk un stabilāk, ja valdība nodrošinātu, lai budžeta grozījumus Saeima apstiprinātu vēlākais jau jūnijā sākumā.
V.Dombrovskis saka, ka šis ir ar aizdevējiem saskaņots termiņš un ka, tiklīdz Saeima budžetu būs pieņēmusi, ārvalstu finansējumu Latvija saņems. Viņš arī noliedz skeptiķu piezīmes, ka lēnāku budžeta grozījumu, kas paredzēs daudzus nepopulārus lēmumus un ievērojamu tēriņu samazināšanu, pieņemšanu Saeimā valdība izvēlējusies, lai par tiem nevajadzētu plaši diskutēt pirms vēlēšanām. Kas būs, ja Saeima grozījumus jūnija otrajā pusē nepieņems, premjers nekomentē.
VK dati rāda, ka maijā prognozētais naudas iztrūkums valsts kasē būs 150,7 miljoni latu, jūnijā - 255,6 miljoni latu. Situācijai ekonomikā pasliktinoties un nodokļu ieņēmumiem atpaliekot no prognozēm, trūkt var vēl vairāk. Rēķinoties, ka plānotā aizdevumu nauda jūnija sākumā kontos neienāks, VK likviditātes (naudas pietiekamības) uzturēšanai maijā un jūnijā plāno ievērojami - par gandrīz 200 miljoniem latu - palielināt valsts iekšējo aizņēmumu. Aizņemšanās iekšējā tirgū nozīmē, ka mazāk naudas bankas atlicina privātajam sektoram, turklāt iekšējā aizņēmuma likme (1.aprīļa izsolē - 9,172%) ir krietni lielāka nekā procentu likme, ko VK maksā par EK aizdevumu (3,175%).