Politiķe uzskata, ka sadarbībā varētu iesaistīt, piemēram, privātos rehabilitācijas centrus. Atbalstu varētu sniegt arī kristieši, kristīgo misiju pārstāvji, kuri nodibinājuši narkomānijas ārstēšanas programmas. Tāpat esot jānovērtē pašvaldību iniciatīvas un to sadarbības iespējas ar saviem sadraudzības partneriem citās valstīs, uzskata ministre.
Vizītes laikā veselības ministre pārliecinājās, ka rehabilitācijas centra ēkas ir ļoti sliktā stāvoklī. Pēc sertificētu būvniecības speciālistu atzinuma, viena no ēkām nemaz nav atjaunojama un ir nojaucama, savukārt pārējo ēku rekonstrukcijas izmaksas, pēc slimnīcas "Ģintermuiža" valdes priekšsēdētāja Ulda Čāčus aprēķiniem, svārstās 2 līdz 2,5 miljonu latu robežās.
Rozentāle uzsvēra, ka par narkomānu rehabilitācijas programmu tālāku nodrošināšanu ministrija lems, uzklausot valsts galvenos speciālistus narkoloģijā un psihiatrijā, kuriem ministre aicinās izteikt savus priekšlikumus narkomānu rehabilitācijas programmu nodrošināšanai.
"Nekādā gadījumā budžeta samazinājumu narkomānu rehabilitācijai nevar uzskatīt par esošo programmu sagraušanu, jo tās tiek nodrošinātas, īpašu uzmanību veltot pusaudžu narkomānu rehabilitācijai," uzsvēra Rozentāle.
Tāpat Rozentāle arī informēja, ka ierobežotā finansējuma apstākļos un pie 2010.gada plānotā budžeta apjoma, kas veselības nozarei paredz samazinājumu par 46 miljoniem latu attiecībā pret šā gada budžetu, par prioritāti ir noteikta bērnu un grūtnieču veselības aprūpe, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana, kā arī psihiatrijas un onkoloģisko pacientu, tostarp leikēmijas pacientu, ārstēšana.