Rubiks: Mums tagad tādi antiņi pie teikšanas

Viņaprāt, viens no labākajiem EP deputātiem ir Roberts Zīle (_TB_/LNNK), «kurš sajēdz ekonomiku, lūk, viņu vajadzētu likt valdībā, bet mums tagad tādi antiņi pie teikšanas…».Intervijā A.Rubiks, kurš bijis Latvijas kompartijas vadītājs un neatkarīgās Latvijas laikā izcietis cietumsodu par pretvalstisku darbību, norāda, ka par Latvijas nākotnes vīzijas trūkumu viņš runājis gan ar Valsts prezidentu, gan ārlietu ministru. «Mums taču ir jāzina, uz kuru pusi virzās mūsu valsts. Ja nav tāda redzējuma par valsts nākotni, tad nav ko brīnīties, ka Eiroparlamentā viens cīnās par krievu tiesībām, otrs pret fašismu, trešais par Ukrainas golodomora nosodīšanu, bet par Latviju necīnās neviens!»Savulaik A.Rubiks pats bija Rīgas pilsētas vadītājs, tāpēc viņam ir skatījums, kā vajadzētu strādāt augsta līmeņa vadītājam, bet tagad «pie varas grožiem parasti nonāk cilvēki bez pieredzes». Viņš nav apmierināts, ka tagad ir «nenormāla korupcija, visu lemj partiju valdes». «Katrai partijai vajag tik un tik ministru. Tas nekas, ka neviens no pretendentiem neko nejēdz no attiecīgās ministrijas specifikas. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Starptautiskais valūtas fonds ar mūsu valdības vadītājiem runā necienīgi. Kā ar tādiem kalpiem un nejēgām,» saka A.Rubiks.Vaicāts, vai tad, ja viņam būtu teikšana, viņš ņemtu aizņēmumu no SVF, A.Rubiks saka, ka noteikti nebūtu ņēmis: «Tika izglābtas bankas, ne jau kas cits. Un tikai nevajag man stāstīt, ka _Parex _banku vajadzēja glābt, jo tur bija pašvaldību līdzekļi. To taču varēja izkoriģēt! Un ja jau mums bija tik ļoti grūti, vajadzēja uz šo krīzes laiku monopolizēt alkohola un tabakas rūpniecību.»Viņš ir noskaņots Briselē tikties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, lai noskaidrotu, kāpēc Latvijai jālūdz palīdzība no SVF. «Ja Barrozu man atbildēs, ka tā ir mūsu izvēle, tad gan nezināšu, ko teikt. Tad jau vainīgas būs mūsu pašu – latviešu – līkās muguras...» - tā A.Rubiks.Viņš intervijā arī norāda, ka milzīga kļūda Latvijā bijusi tā, ka pēc neatkarības atgūšanas tika iznīcinātas visas kolektīvās saimniecības. «Vajadzēja saglabāt vismaz rentablās. To pierāda kaut vai agrofirma Tērvete: kolhozu neiznīcināja, un nu Tērvete zeļ un plaukst. Tagad kooperatīvi jāveido par jaunu. Taču daudzviet Latvijā vairs nav cilvēku, kas strādātu,» saka A.Rubiks.A.Rubiku satrauc, ka Latvijas iedzīvotāji masveidā aizbrauc darba meklējumos uz ārzemēm: «Paskatieties, kas ir lidmašīnu pasažieri. Viesstrādnieki! Sevišķi to visu redzu, ja lidoju caur Prāgu. Tur ir tāds laukums, kur tie _gastarbeiteri _stāv kā vergi: saimnieks pienāk klāt, piedāvā darbu, sarunā cenu.»Par to, kas Latviju sagaida šoruden, A.Rubikam ir bēdīga prognoze: «Rudenī sāksies laupīšanas, jo cilvēkiem nebūs ko ēst. Vienmēr esmu teicis: kamēr ir bagātie un nabagie, tikmēr – slikti, bet dzīvot var, taču tad, kad ir paēdušie un neēdušie, tas ir vakars: neēdušie ies laupīt, jo viņiem vairs nebūs ko zaudēt.»