Rubiks: Nacionālās apvienības centieni ir tukšs numurs

Nacionālā apvienība skaidro, ka ierobežojumiem kandidātiem uz vietu Saeimā un Eiropas Parlamentā būtu jābūt vienādiem. Ja Saeimas vēlēšanās bijušiem čekistiem un “Interfrontes” aktīvistiem liegts kandidēt, tad EP tas ir atļauts. Šobrīd Latviju EP pārstāv arī bijusī “Interfrontes” līdere Tatjana Ždanoka un pēdējais Latvijas Komunistiskās partijas vadītājs Alfrēds Rubiks, kurš ir tiesāts par likumīgās Latvijas valsts varas vardarbīgas gāšanas organizēšanu, kas paņēma vairāku cilvēku dzīvības. Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis Dienai.lv skaidroja: “Tas ir apkaunojoši, ka Ždanoka un Rubiks mūs pārstāv Eiropas Parlamentā. Tas diskreditē Latvijas valsti, ka šādi cilvēki tiek ievēlēti, tāpēc nepieciešamas izmaiņas vēlēšanu likumā.”Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks atklāja, ka jūtas droši un nacionālās apvienības centieni viņu nebaida: “”Tēvzemieši” jau reiz mēģināja panākt šādas izmaiņas EP vēlēšanu likumā, taču EP to neatbalstīja. Par laimi, šo jautājumu nevar vienpersoniski nolemt Saeimā, nepieciešams EP atbalsts. Nacionālās apvienības priekšlikums ir nedemokrātisks, jo nevar cilvēkus šķirot pēc politiskās piederības. EP ir ļoti plaši pārstāvēti visdažādākie politiskie uzskati, arī ļoti kreisi noskaņojumi. EP attieksme pret šīm lietām ir ļoti toleranta. Mani atsaukt nacionālā apvienība nevar. Kas attiecas uz nākamām EP vēlēšanām, vēl nevaru pateikt, vai kandidēšu, nāks laiks, nāks padoms. Nacionālajai apvienībai nav cerību, ka šāda norma nonāks EP vēlēšanu likumā. Viņu priekšlikums ir tukšs numurs.”Iesniegtie priekšlikumi paredz papildināt EP vēlēšanu likuma 5.panta 1.daļu ar jaunu 6. un 7.punktu, kas nosaka, ka EP vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt personu, kura Latvijā ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai bijusi PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, izņemot personu, kura bijusi tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieks. Tas attiektos arī uz personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, ziņo LETA. “Tēvzemieši” šādus grozījumus mēģināja panākt jau 2004. gadā. Toreiz Saeima atzina, ka jaunu ierobežojumu ieviešana būtu analizējama, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, turklāt būtu praktiski neiespējami konstatēt, vai citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuri Latvijā kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir "ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki".