2009. gada rudenī Ludzā pulcējās Vladimira Lindermana atbalstītāji, lai dibinātu politisko partiju 13. janvāra kustība. Vēlāk partijas dibinātāji iesnieguši partijas dokumentus Uzņēmumu reģistrā, lai partijas tapšanu apstiprinātu oficiāli. Iesniegumā 213 cilvēku paraksti, kas it kā dibināšanā piedalījušies. Likums ļauj partiju dibināt vismaz 200 personām. Dokumenti šaubas par to īstumu reģistram nerada un partijas dibināšana tika apstiprināta. Pēc tam izmeklēšanu sāka Drošības policija. Pratināti tika gandrīz visi papīros norādītie partijas dibinātāji. Atklājās, ka lielākā daļa no tiem sanāksmē nemaz nav piedalījušies. Drošības policija vērsās Uzņēmumu reģistrā paziņojot, ka gūti pierādījumi partijas 13. janvāra kustība dibināšanas nelikumībā. Tomēr Valsts galvenais notārs Ringolds Balodis drošībnieku ieteikumam partijas reģistrēšanu atcelt sekot nevarēja. Likums pieļauj tikai pāris formālus iemeslus, kāpēc partijai reģistrēšanu atteikt.
Grozījumi Politisko partiju likumā 2011.gada pašā sākumā nonāca 10.Saeimā. Deputāti to paguva pieņemt pirmajā lasījumā, lai gan viens no komisijas locekļiem - saskaņietis Sergejs Dolgopolovs - kā liecina komisijas sēdes audioieraksts, iebilda Drošības policijas prasībai likumu mainīt. Viņu nepārliecināja Drošības policijas stāstītais par pārkāpumiem Lindermana partijas dibināšanā. Deputāts arī atsaucās uz savu bēdīgo pieredzi, kad Uzņēmumu reģistrs atmetis partijas reģistrēšanas dokumentus, jo atklātas sīkas nepilnības.
Kad maijā Valdis Zatlers Saeimu atlaida, grozījumi nogūla par izmaiņām atbildīgās komisijas tālākajā atvilknē. Jau 11.Saeimā komisijas vadībā nosēdās Dolgopolovs un kopš tā laika līdz pat šodieni likuma izmaiņas tālāku virzību nav piedzīvojušas. Daži komisijā strādājošie deputāti pat paguvuši piemirst, ka likums tā arī nav izgrozīts. "Tā problēma ir, ka bieži vien likums, ja viņš tā noguļas plaukktiņā, tad deputātiem pamazām aizmirstas kur viņš ir palicis. Tur viņš acīmredzot palika un jāsaka paldies, ka atgādinājāt," sacīja Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas loceklis Einārs Cilinskis (VL!-TB/LNNK). Dolgopolovs gan neesot piemirsis par nepadarīto darbu un atrunājas, ka vainīgi tēvzemieši, kas iesnieguši priekšlikumu piecreiz palielināt partiju dibinātāju skaitu – no 200 uz 1000 pilsoņiem, lai šādi apgrūtinātu ekstrēmistu vēlmi dibināt partijas. Par to tad prasīts padoms Valsts prezidenta Konstitucionālajai komisijai, kas atbildi joprojām neesot sniegusi.
Komisijas priekšsēdētājs gan šo to noklusē. Atzinumu prezidenta komisijai viņš patiešām prasījis, tomēr nevis rudenī, bet jau pagājušā gada 18.janvārī un jau februārī saņēmis atbildi, ka komisija ar šādiem sīkiem jautājumiem nestrādājot. To žurnālistiem apstiprina arī komisijas pārstāvis Edgars Pastars.
Kamēr Saeima nespēj pieņemt sīkus labojumus, kas ļautu uzlabot kontroli pār partiju reģistrēšanas procesu, Nekā personīga tapis zināms, ka Uzņēmumu reģistrā dokumentus šonedēļ ir iesnieguši Latgales autonomijas idejas popularizētāji, kas decembrī Daugavpilī dibināja partiju Gods un kārtība.
Pēc žurnālistu novērojumiem dibināšanas sanāksmē klāt nebija likumā prasīto 200 topošo politiķu. Tomēr tika nobalsots par partijas Gods un kārtība dibināšanu un par tās priekšsēdi iecelts bijušais Par dzimto valodu Daugavpils nodaļas vadītājs Jurijs Zaicevs. Un nu reģistrācijas dokumenti iesniegti Uzņēmuma reģistram, kuram nepilnīgā likuma dēļ rokas ir par īsu, lai partijas reģistrēšanu neatļautu.
Saskaņietis Sergejs Dolgopolovs, kura pārstāvētās partijas redzamie politiķi pirms referenduma par krievu valodu mudināja iet parakstīties par otras valsts valodas ieviešanu Latvijā, noliedz, ka būtu jel kā ieinteresēts procesu vilkt garumā. Viņaprāt, nepieciešams septiņreiz nomērīt un tikai pēc tam pieņemt ieteikumus, ko uz Saeimu atnesusi Drošības policija.