Jaunā kārtība neattieksies uz Saeimas atlaišanas ierosināšanu - tam joprojām būs nepieciešams savākt 10 000 parakstu, pēc kuriem CVK sāks 1/10 daļas vēlētāju parakstu vākšanu. Referendums par parlamenta atlaišanu tiks rīkots, ja tiks savākti 1/10 daļa vēlētāju parakstu.
Pārējos gadījumos ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju būs tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un parakstīšanās datumu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu varēs iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts reģistrēts CVK.
Katram vēlētāja parakstam šo 12 mēnešu laikā jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības. Parakstus var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.
Likumprojekts paredz, ka iniciatīvas grupa var būt politiska partija vai to apvienība, vai arī desmit līdz piecpadsmit vēlētāji.
Saskaņā ar piedāvāto kārtību iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrē CVK. 60 dienu laikā tai jāpieņem lēmums - reģistrēt vai nereģistrēt iniciatīvas grupu, vai arī noteikt termiņu iesniegtā likumprojekta trūkumu novēršanai.
CVK varēs atteikt reģistrēt iniciatīvas grupu un iesniegto likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. Tādējādi tiek novērsta līdzšinējā problēma, ka nav paredzēta kārtība, kā pārbaudīt, vai likumdošanas iniciatīva atbilst konstitūcijai.
Komisija arī atbalstīja regulējumu, kas paredzēs, ka CVK lēmumu nereģistrēt referenduma iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iniciatīvas grupa varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, kurai lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem viena mēneša laikā. Paredzēts, ka tiesas lēmums nebūs pārsūdzams.
Ja iniciatīvas grupai ir "dota zaļā gaisma" parakstu savākšanai, pēc nepieciešamo parakstu saņemšanas no tās CVK tos saskaita, pārbauda, vai parakstījušās personas ir vēlētāji. Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, CVK ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņo to Valsts prezidentam un nosūta viņam vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
Saglabāta līdzšinējā norma, ka prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai, kas lemj par likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta nodošanu tautas nobalsošanai.
Vēlētāju ierosinātā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta atbilstību Satversmei varēs apstrīdēt Satversmes tiesā (ST).
Likumprojekts paredz, ka fiziskas personas, juridiskas personas, to apvienības vai iniciatīvas grupas pirms tautas nobalsošanas un aģitācijas par likumu ierosināšanu izdevumiem drīkstētu izlietot summu, kas nepārsniedz 50 000 latu.
Saeimas Juridiskās komisijas deputāti iepriekš gan atzina, ka uz trešo lasījumu šo skaitli varētu vēl precizēt. Izskanēja arī viedokļi, ka nepieciešams domāt, kā ierobežot kopējo aģitācijai izlietojamo summu.
Iepriekš bija plānots, lai vēlētājiem atvieglotu parakstīšanos, likumprojektā vēlāk iestrādāt normas, ka parakstu vākšana varētu tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu latu nodevu.
Saeimas atlaišanas ierosināšana būs izņēmums attiecībā uz jauno kārtību - šādā gadījumā joprojām būs nepieciešams savākt 10 000 parakstu, pēc kuriem CVK sāks 1/10 daļas vēlētāju parakstu vākšanu. Referendums par parlamenta atlaišanu tiks rīkots, ja tiks savākta 1/10 daļa vēlētāju parakstu.
Likumprojektā arī regulēta Eiropas pilsoņu iniciatīva, ja tai paraksti tiks vākti tiešsaistes režīmā. Noteikts, kādā veidā parakstu vākšanas sistēma tiešsaistes režīmā ir jāsertificē. Tāpat norādīta arī CVK loma parakstu saskaitīšanā.