Šāds regulējums, kas paredz atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai skatīšanai parlamentā atdotajos likuma grozījumos.
Grozījumi likumā arī paredzēs pārejas posmā līdz 2015.gadam noteikt 50 000 parakstu slieksni referenduma rosināšanas pirmajam posmam. Tas attieksies uz referendumu rosināšanu par grozījumiem likumos vai Satversmē.
Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem būs jāsavāc 50 000 parakstu, kas būs jāiesniedz CVK. Pēc tam atlikušos parakstus, lai savāktu Satversmē noteikto 1/10 daļas vēlētāju apliecinājumu, turpinās vākt CVK. Ja CVK organizētajā otrajā parakstu vākšanas kārtā tiks savākts nepieciešamais apliecinājumu skaits, CVK lems par referenduma izsludināšanu.
Attiecībā uz Saeimas atsaukšanas referenduma iespēju līdz šim nebija noteikts precīzāks regulējums tam, kāds ir minēts Satversmē, un valsts amatpersonām atšķīrās viedokļi par to, kādā veidā šajā jautājumā ir jāvāc paraksti. Minētie likuma grozījumi atrisinās šo neskaidrību.
Lai rosinātu 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 nepieciešamo parakstu savākšanu Saeimas atsaukšanas referenduma iniciēšanai, pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 10 000 parakstu. Pēc tam atlikušo parakstu vākšanu organizēs CVK.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) uzsvērusi, ka pēc grozījumu pieņemšanas 10 000 vēlētājiem būs iespēja rosināt sākt "nīstās 11.Saeimas" atsaukšanas procedūru.
Pārejas periods un pārējie likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" veiktie grozījumi stāsies spēkā 1.septembrī.
Pret valdošās koalīcijas atbalstītajiem grozījumiem asus iebildumus ir paudušas opozīcijā esošās partijas - apvienība Saskaņas centrs un Zaļo un zemnieku savienība. Ceturtdien pie Saeimas uz protestu pret šiem grozījumiem pulcējās vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji.