Saeimā drīzumā varētu nonākt jauns Repatriācijas likums

"Tajā pašā laikā, piemēram, Imigrācijas likums vairākkārt grozīts, atvieglojot dažādas procedūras, bet Repatriācijas likums palicis, kur ir," skaidroja PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze. Tādēļ PMLP jau sagatavojusi un Ministru kabinets tuvākajā laikā sāks skatīt grozījumus Imigrācijas likumā, kas attieksies uz latviskas izcelsmes cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā. Savukārt jaunais Repatriācijas likums runās galvenokārt par to, kādu palīdzību šie repatrianti var saņemt no Latvijas valsts.Pagaidām gan "bonusi" tautiešiem par atgriešanos dzimtenē nav īpaši vilinoši. Kopš 1995.gada šim mērķim valsts budžetā atvēlēta nemainīga summa – 51 000 latu. Par šiem līdzekļiem PMLP var tikai apmaksāt ceļa izdevumus (ja tie nepārsniedz 500 latus). Savas mantas viņi var atvest bez muitas nodevas. Ja repatriantam gada laikā nav izdevies atrast darbu, viņam ir tiesības pusgadu saņemt pabalstu 90% apmērā no minimālās algas.Uz dzīvi Latvijā atgriežas ne tikai materiāli labi nodrošināti trimdinieki no rietumvalstīm, bet arī ļoti trūcīgi tautieši, lielākoties no austrumiem. Esot pat situācijas, kad par savu ierašanos cilvēks painformē tad, kad ar visām mantām jau atrodas Rīgas autoostā un nezina, kur doties tālāk. Tādēļ PMLP ierēdņiem nereti jākļūst par sociālajiem darbiniekiem un jāmeklē finansējums tīri praktiskām lietām – dzīvokļa īrei, remontdarbiem un nereti pat jāpērk repatriantiem pārtika. Kopš 1995. gada uz dzīvi Latvijā repatriācijas ceļā atgriezušies nepilni seši tūkstoši cilvēku.Vienlaikus repatriācija, balstoties uz starpvalstu līgumiem, notiek arī pretējā virzienā – Latvijā dzīvojošie cittautieši atgriežas savās etniskajās dzimtenēs. Latvijai šāds līgums ir tikai ar Krieviju (kopš 1993. gada), un tā ietvaros iespēju doties uz dzīvi Krievijā izmantojuši aptuveni 11 tūkstoši cilvēku, raksta laikraksts.