"Par" demisijas pieprasījumu balsoja 42 deputāti, "pret" bija 53 parlamentārietis, bet neviens neatturējās.
Debatēs Saeimā par demisijas pieprasījumu LPV līderis Ainārs Šlesers apgalvoja, ka šī valdība neesot spējusi piedāvāt reālus uzlabojumus ekonomikas attīstībai.
Šlesers norādīja, ka, ja izveidotos jauna - "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" veidota, darboties spējīga valdība, opozīcijā esošā partija LPV būtu gatava tai sniegt atbalstu visos valstij svarīgos jautājumos.
Ņemot vērā, ka pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits nevēlas iesaistīties ZZS nonākšanā valdībā, Šlesers prognozēja, ka šodien skatītais Kariņa demisijas pieprasījums netiks atbalstīts un ka valdība varētu krist vien pēc tam, kad 8.jūlijā Valsts prezidenta amatā būs stājies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un kad būs noslēdzies NATO samits. Opozīcijas politiķis to pamatoja ar apgalvojumu, ka pats Kariņš vairs nevēlēsies turpināt vadīt pašreizējo Ministru kabinetu.
"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens uzsvēra, ka koalīcija nav rīcībspējīga un ka no to veidojošajām partijām vairāk dzird par iekšējiem strīdiem. Politiķis uzstāšanās laikā apvienoja valdības kritiku ar to, kas būtu jādara jauna formāta, dinamiskākai valdībai.
Briškens akcentēja, ka nepieciešams pieņemt jaunu ekonomikas attīstības modeli. Tāpat valdībai jau sen esot vajadzējis veidot jaunu energoatbalsta pakotni mājsaimniecībām. Kā risināmas lietas opozīcijas politiķis minēja augošo dzīves dārdzību, kas daudzām ģimenēm neļauj iegādāties mājokli. Pašreizējās valdības pieeja ir pretēja tam, lai nodrošinātu stipru tiesu varu, kritiski norādīja "Progresīvo" frakcijas vadītājs.
Premjera partijas deputāts Jānis Patmalnieks (JV) norādīja, ka, neskatoties uz opozīcijas partiju pieprasījumu, valdība strādā, ik nedēļu tiekot pieņemti nozīmīgi lēmumi, kuri paaugstina sociālo un valsts drošību kopumā, kā arī ekonomikas attīstību.
Kā piemēru Patmalnieks minēja, ka šonedēļ tika apstiprināti svarīgi Ministru kabineta noteikumi par valsts meža zemju izmantošanu vēja enerģijas attīstībai, kas nodrošinās jaunu elektroenerģijas jaudu ražošanu Latvijā un labākas cenas patērētājiem. Tāpat, pēc deputāta vārdiem, ir notikusi nozīmīga virzība valsts drošības stiprināšanā, jo darbu būs sācis valsts aizsardzības dienests. Savukārt sociālajā jomā turpināts sniegt atbalstu energoresursu cenu krīzē plašām sabiedrības grupām, ir izstrādāta un ieviesta minimālo ienākumu reforma, kas palīdzēs vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, sacīja deputāts.
Jau ziņots, demisijas pieprasījums iesniegts, "pamatojoties uz to, ka Kariņa vadītās valdības plāni transformēt ekonomiku un apturēt valsts labklājības lejupslīdi ir cietuši neveiksmi, bet viņa vēlme pēc Valsts prezidenta vēlēšanām paplašināt koalīciju faktiski ir paralizējuši valdības darbu", pauž lēmumprojekta autori.
Vienlaikus Šlesers kopā ar partiju apņēmies mēģināt vākt iedzīvotāju parakstus referendumam par Saeimas atsaukšanu. Šlesers atzīmējis, ka LPV skaidros, kad juridiski var sākt parakstu vākšanu referendumam par Saeimas atsaukšanu, jo vēl gadu pēc vēlēšanām referendums nevar notikt.
"Skaidrs ir viens, ka Saeimas deputātiem ir nepieciešams jauns mandāts, tāpēc ir vajadzīgas jaunas vēlēšanas. Saeima ar savu bezdarbību ir pievīlusi savus vēlētājus. Tā arī nespēj attīstīt valsts ekonomiku. Tagad klāt arī nāk vērību maiņas," sacīja LPV līderis.
Šāda referenduma ierosināšanai ir jāsavāc ap 155 000 parakstu.