Saeima paplašina tēla spodrināšanas dienestu

Taču jaunā biroja vadība, lūgta atbildēt, ko konkrēti darīs, lai mainītu šo situāciju, min vien apmeklētāju centra izveidi. Sabiedrisko attiecību birojā iekļauts Saeimas Preses dienests un jaunizveidotais Apmeklētāju un informācijas centrs. Lai arī vismaz pagaidām jaunā struktūra neprasa papildu izdevumus, tā arī nesola ietaupījumu. Viena no šī plāna autorēm Saeimas priekšsēdētāja biedre Kārina Pētersone (LPP/LC) uzsver, ka biroja darbinieku algas tiks pārdalītas esošā budžeta ietvaros. Ta ir, kādam tās tiks samazinātas, bet citiem — palielinātas. Pēc vairākkārtējiem lūgumiem precizēt, vai patiesībai atbilst informācija, ka jaunveidojamā biroja vadītājai un tās vietniecei tiek palielinātas algas, Saeimas vadība neatbildēja. Parlamenta priekšsēdis noliedza vairāku avotu apstiprināto informāciju, ka šobrīd plānots pieņemt vienu papildu darbinieku Preses dienestā. Līdz šim trijās struktūrās kopā strādājuši 15 cilvēki. Nākamajā ceturtdienā plānots atklāt Apmeklētāju un informācijas centru, taču Diena, apskatījusi to nedēļu iepriekš, neredzēja, ka notiktu kādi sagatavošanās darbi. Apmeklētāju centrs būs izvietots vienā no šaurajām Jēkaba ielas sānieliņām ES Informācijas centra vietā. Tam atvēlēta neliela telpa, kurā šobrīd ir pāris plauktu un galdu, bet blakus atrodas nesen izremontēta istaba ar jaunām mēbelēm. Telpa esot paredzēta preses konferenču rīkošanai. No sarunām ar pašreizējo Preses dienesta un nākamo Sabiedrisko attiecību biroja vadītāju Leldi Rāfeldi nekļūst skaidrs, tieši kāds būs apmeklētāju centra uzdevums. Tā būšot vieta, kur ērtāk nekā līdz šim saņemt informāciju par Saeimas darbu. Dienai arī neizdevās iegūt skaidrību, kādi ir Sabiedrisko attiecību biroja plāni kopumā. Sākotnējos darba grupas uzmetumos vien uzsvērts, ka tā mērķis ir "pilnveidot dialogu ar sabiedrību, apliecinot, ka Saeima ir iedzīvotājiem atvērta valsts institūcija". L.Rāfelde, lūgta paskaidrot, tieši kā ir plānots uzlabot Saeimas tēlu, kurai šobrīd saskaņā ar Eirobarometra datiem neuzticas 86% aptaujāto, atsūtīja vien biroja nolikumu. Tajā uzskaitītas jaunās struktūras funkcijas. Eksperti uzsver, ka pati par sevi šī Saeimas iniciatīva nav peļama, taču viss atkarīgs no izpildījuma. "Tas uzticības kredīts un plaisa ir tik dziļa, ka apmeklētāju centrs ir smilšu grauds, kas tajā plaisā iebērts," saka sociologs Arnis Kaktiņš. Sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Savicka savukārt uzsver, ka svarīgākais būtu komunicēt ar sabiedrību par jautājumiem, kas to satrauc, un tas vislabāk būtu darāms, sadarbojoties ar sabiedrības intereses pārstāvošajām organizācijām. "Citādi mēs varam nonākt otrā galējībā, ka neapmierināto rinda par katru deputātu sastājas gara, bet apmierinātība no tā neveidojas," saka V.Savicka. Jāpiebilst, ka L.Rāfelde nevar lepoties ar plašu pieredzi sabiedriskajās attiecībās — līdz šim viņa strādājusi vien Labklājības ministrijas Komunikācijas departamentā, ieguvusi bakalaura grādu šajā specialitātē Stradiņa universitātē. Tolaik šīs ministrijas parlamentārais sekretārs bija G.Daudze, un tieši pēc viņa uzaicinājuma L.Rāfelde kļuva par Saeimas Preses dienesta vadītāju. "Es viņu zināju, tāpēc uzaicināju," skaidro G.Daudze, neslēpdams, ka jaunā biroja vadītāja ir viņa atbalstīta persona. Saeimas priekšsēdis noliedz, ka birojs būs no politiķiem atkarīga institūcija, taču tajā pašā laikā atzīst: "Saeima vispār ir politiska organizācija."