Likums nosaka kārtību, kā valstī izsludina un atceļ ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, nodrošina uzraudzību, kā arī valsts iestāžu, fizisko un juridisko personu tiesības un ierobežojumus šīs situācijas laikā.
Ārkārtējo situāciju varēs izsludināt valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofām vai to draudiem un kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Savukārt izņēmuma stāvokli − ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts demokrātisko iekārtu, valsts suverenitāti vai teritoriālo integritāti.
Ministru kabinets (MK) ārkārtējo situāciju varēs izsludināt uz noteiktu laiku, bet Saeima apstiprinās vai noraidīs MK lēmumu par ārkārtas situāciju vai izņēmuma stāvokli, kā arī īstenos turpmāko parlamentāro kontroli.
Likums nosaka arī iedzīvotāju informēšanu par izņēmuma stāvokli, izziņojot to radio, televīzijā, oficiālajā elektroniskajā publikācijā, publicējot pašvaldību mājaslapās un izvietojot informāciju redzamās vietās pie valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju ēkām.
Kā norāda likumprojekta autori, līdzšinējais regulējums nebija precīzs un bija iespējamas dažādas interpretācijas, kas var apdraudēt efektīvu valsts apdraudējuma pārvarēšanu un tā radīto seku likvidēšanu ārkārtējās situācijās, kā arī valsts aizsardzības vadību krīzes situācijās. Patlaban izņēmuma stāvokli un ārkārtējās situācijas regulē Satversme, Nacionālās drošības likums un likums Par izņēmuma stāvokli, kuros noteikti Saeimas, Ministru prezidenta, MK un Valsts prezidenta uzdevumi, izsludinot konkrēto tiesisko režīmu.
Tāpat Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā un grozījumus Civilās aizsardzības likumā, kas nodrošinās valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, aizsargājot iedzīvotājus un teritoriju no apdraudējuma situācijas vai tās sekām.
Lai noteiktu pienākumu sabiedriskajiem medijiem ārkārtējās situācijās un izņēmuma stāvoklī dot iespēju atbildīgajām institūcijām sniegt paziņojumus iedzīvotājiem, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.