Par šo priekšlikumu balsoja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Vienotības" deputāti, bet pret bija "Saskaņas centra" pārstāvis.
Kā ziņots, VL-TB/LNNK Saeimā ir iesniegusi grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", paredzot atjaunot 16.martā atceres dienu. Jautājums par šīs iniciatīvas nodošanu vērtēšanai parlamenta komisijās tiks skatīts 14.marta Saeimas sēdē. Valstiskās audzināšanas apakškomisijas priekšsēdētājs ir VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars.
Valdību veidojošo partiju koalīcijas partneri neatbalsta nacionālās apvienības ieceri atjaunot 16.martā atceres dienu, pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Premjers arī norādīja, ka šis nav tas datums, kas sabiedrību vieno, bet gan drīzāk šķeļ. Līdzīgu viedokli pauda arī Reformu partijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura piebilda, ka šāda iniciatīva īsi pirms 16.marta ir "politiskā kapitāla būvēšana".
Kā teikts likumprojekta anotācijā, veicot šādas izmaiņas likumā, "tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem".
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin Latvijas iedzīvotājus, kuri cīnījās hitleriskās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā.
Pirmoreiz to kā piemiņas dienu 1952.gadā ierosināja svinēt bijušo leģiona karavīru organizācija "Daugavas Vanagi", jo 1944.gada 16.martā abas Latviešu leģiona divīzijas pirmoreiz darbojās kopīgi Austrumu frontē pie Veļikajas upes pret Sarkano armiju.