Paredzams, ka pēc premjera ceturtdienas ziņojuma Saeimā turpināsies sarunas ar SVF un EK par programmas sagatavošanu, kurai jākalpo par rāmi attiecīgām izmaiņām nākamā gada valsts budžetā un ar to saistītajos likumos. Pēc premjera teiktā, tikai tad, kad programma būs apstiprināta parlamentā, būs iespējams noslēgt aizdevuma līgumu ar SVF un EK. Lai arī precīza aizdevuma summa aizvien netiek izpausta, netiek izslēgts, ka tā būs tuva starptautiskās reitingu aģentūras Fitch aplēstajiem vismaz 5 miljardiem eiro (3,5 miljardi latu). Oficiāli par aizdevumu sarunām atbildīgās Finanšu ministrijas amatpersonas — ministrs Atis Slakteris (TP) un valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis — šādu aizdevuma apjomu neapstiprina. Saeimai par makroekonomikas stabilizācijas plānu jālemj, jo SVF pirms aizdevuma izsniegšanas vēlas apstiprinājumu, ka tajā iekļautie pasākumi tiks pildīti un tiem būs likuma spēks. Kā D_ienai_ atzina premjeram pietuvinātas personas, SVF parlamenta atbalstu pieprasījis, jo bažījās, ka valdība pēc aizdevuma līguma parakstīšanas nespēs nodrošināt programmā iekļauto pasākumu izpildi, īpaši to, kas attiecas uz pamatīgu budžeta izdevumu apcirpšanu un atsevišķu nodokļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes, palielināšanu. Skaidrības par to, kādas būs premjera ziņojumā iekļautās nodokļu izmaiņas nākamajā gadā, trešdien pēcpusdienā vēl nebija. Jau rakstīts, ka makroekonomikas stabilizācijas programmu valdība gatavo līdz ar daudz drūmākajam nākamā gada ekonomikas attīstības prognozēm. Aizdevums valdībai nepieciešams, lai stabilizētu finanšu sistēmu, tai skaitā garantētu Parex bankas sindicētos kredītus gandrīz 800 miljonu eiro, kā arī lai budžetā nodrošinātu naudas plūsmu, stabilizētu ekonomiku un sekmētu tautsaimniecības atjaunošanu. Programma tiek gatavota, ņemot vērā būtisku valsts budžeta ieņēmumu, to vidū gandrīz visu nodokļu, kritumu.
Saeimas attieksme noteiks, vai sarunām ar SVF un EK punktu pieliks drīzumā
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
KO VALDĪBA GRIB SASNIEGT?
Tiek paredzēts, ka tiks mazināta ekonomikas attīstību bremzējošo risku
iedarbība un stabilizēta Latvijas ekonomika, lai iespējami ātri
sasniegtu ilgspējīgu IK izaugsmi un sabalansētu budžetu.
Kādi pasākumi plānoti stabilizācijas programmā?
Monetārā politika
Lata stabilitāte — Latvijas Banka turpina nodrošināt fiksētu lata piesaistes kursu eiro.
Eiro ieviešana ne vēlāk kā līdz 2012.gadam.
Fiskālā politika
2008.gada budžeta deficīta apmēra ierobežošana līdz 2% no IK.
2009.gada valsts budžeta izdevumu, deficīta samazināšana.
Papildu budžeta nauda ES fondu apguvei.
2009.gadā valsts pārvaldes strādājošo skaita un izdevumu samazināšana.
PVN un akcīzes nodokļu likmju izmaiņas — samazinātās PVN likmes (0% un 5%) celšana, degvielas akcīzes nodokļa, palielināšana.
Finanšu politika
Noguldījumu garantēšana bankās līdz 50 000 eiro.
Valsts galvojumu programma sindicētajiem kredītiem.
Finanšu palīdzība bankām likvidātes un stabiliātes nodrošināšanai.
Pastiprināta banku un citu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzība.
Konkurētspējas veicināšana
Algu samērīguma veicināšana starp privāto un publisko sektoru un produktivitātes celšana.
Papildu ES fondu nauda eksportētājiem un infrastruktūrai.
Valsts atbalsts eksportētājiem.
Papildu palīdzība ES projektu realizēšanai nepieciešamo kredītu saņemšanai.
Būvniecības atļauju saņemšanas, maksātnespējas un likvidēšanas procesa,
nekustamā īpašuma reģistrēšanas un nodokļu administrēšanas
vienkāršošana.
VĒRTĒ EKSPERTI
Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs
"Kamēr ASV krīzes apturēšanas kontekstā runā par fiskālo ekspansiju, Latvijas valdība runā par ierobežojošu fiskālo politiku. Rodas sajūta, ka galvenais šīs stabilizācijas programmas mērķis ir nevis izķepuroties pēc iespējas ātrāk no krīzes, bet iekļauties eiro zonā, neskatoties uz to, kāda cena par to būtu jāmaksā. Lai apstādinātu krīzi, ir jālieto īstermiņa, nevis ilgtermiņa instrumenti."
Valdis Siksnis, Nordea bankas vadītājs:
"Grūti izteikt kādus komentārus par plānu. Tas ir ļoti vispārīgs un
nekonkrēts. Ietvertie punkti ir deklaratīvi un to realizācija varētu
būt ļoti dažāda. Negribu plānu saukt par pretrunīgu, tomēr ir punkti,
kas liecina par naudas taupīšanu un striktu fiskālo politiku, tajā pat
laikā ir punkti, kas var prasīt ievērojamus papildu valsts līdzekļus.
Šajā saspringtajā ekonomiskajā situācijā plāns var izrādīties
nerealizējams un tā ietvaros būs jāizdara skarbas izvēles."
Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists:
"Izņemot eiro ieviešanu, pārējais ir virsraksti, ne konkrēti soļi.
Degvielas akcīzes nodokļa celšanai ir labs laiks, jo cenas krīt. Par
PVN — ja tiks celts tas vien, tad dzīs uz augšu importu, kas palielinās
tekošā konta deficītu un arī vajadzību aizņemties. Ja tas tiks darīts
vienlaikus ar ienākuma nodokļa samazināšanu, tad varētu izskatīties jau
labāk, jo patlaban uzņēmumi aktīvi domā par izmaksu mazināšanu,
atgriežoties pie aploksnēm.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!