Budžeta kopsummu pagaidu uzmetumā veido teju 13 miljoni latu Saeimas darbības nodrošināšanai, aptuveni 108,6 tūkstoši latu kā iemaksas starptautiskās organizācijās un 1,3 miljoni latu NATO Parlamentārās asamblejas sesijas Latvijā rīkošanas izdevumi.
Komisijas priekšsēdētājs Vilnis Edvīns Bresis (Zaļo un zemnieku savienība) kolēģus informēja, ka deputātiem ir aptuveni nedēļa laika, lai rūpīgi iepazītos ar iesniegtajiem izdevumu aprēķiniem, jo jaunnedēļ iecerēta nākamā sēde, kurā parlamentārieši jau lemtu par atbalstu un vēl iespējamām izmaiņām šajā projektā.
Tā kā par Saeimas budžeta projektu vēl saskaņā ar Kārtības rulli lemj prezidijs, Bresis arī pēc deputāta Venta Armanda Kraukļa (Tautas partija) ierosinājuma izteica vēlmi sarīkot kopsēdi ar prezidiju. Šādu iespēju atbalstīja arī pārējie komisijas locekļi, pievienojoties vadītāja bažām par līdzšinējiem savstarpējas komunikācijas misēkļiem, - arī pēc komisijas lēmuma prezidijs vēl var krietni mainīt savu nostāju dažos budžeta jautājumos.
Saeimas kancelejas direktora vietnieks Valdis Ziemelis deputātus informēja, ka patlaban sagatavotais projekts paredz pat kopējā budžeta pieaugumu salīdzinājumā ar budžeta apmēru, kāds ir 2009.gadā pēc vasarā veiktajiem grozījumiem. Ja šogad Saeimas budžets ir aptuveni 12,6 miljoni latu, tad pagaidām prognozējams, ka nākamajā gadā tas varētu būt par 13% lielāks.
Pieaugums saistīts gan ar nākamajā gadā gaidāmajām vēlēšanām, gan divdesmitgadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas, gan arī ar to, ka nepieciešami visai lieli līdzekļi NATO Parlamentārās asamblejas sesijas organizēšanai, kas ir mērogā teju līdzvērtīgs pasākums Latvijā pirms pāris gadiem rīkotajam NATO samitam. Samits Latvijai izmaksāja gan piecus vai sešus miljonus latu, piebilda Ziemelis.
Viņš vēl paskaidroja, ka saistībā ar 2010.gadā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām paredzams, ka būs papildu izdevumi pabalstos tiem deputātiem, kuri netiks ievēlēti desmitajā sasaukumā. Tā kā šo skaitu prognozēt īsti nevar, projekta izstrādē kancelejas pārstāvji iekļāvuši vidējo aprēķinu, cik tautas kalpi ir nomainījušies 7., 8. un 9.Saeimā - vidēji pēc katrām vēlēšanām darbu beiguši 63 deputāti. Līdz ar to kompensāciju apmērs varētu pat pārsniegt 388 tūkstošus latu.
Tomēr kancelejas vadītāja vietnieks atkārtoti uzsvēra, ka saskaņā ar vēl veicamiem aprēķiniem, kā arī, ņemot vērā deputātu priekšlikumus, dažas izdevumu pozīcijas varētu būt arī mazākas.
Kancelejas pārstāvis arī minēja, ka patlaban vēl tiek apsvērts, vai nevajadzētu atteikties no dažām pozīcijām Saeimas darbinieku veselības apdrošināšanas polisēs, tādējādi samazinot to izmaksas. Diskusija sākusies arī par iespēju likvidēt Saeimas medpunktu, kas parlamentā bijis kopš Saeimas darba sākuma pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Medpunkts gadā izmaksā aptuveni 27 tūkstošus latu.
"Saeima, kā jūs zināt, nelietderīgi līdzekļus neizlieto," strikti teica Ziemelis, atgādinot, ka pērn parlaments ietaupījis saimnieciskajos izdevumos aptuveni pusmiljonu, kas tika novirzīts dažādiem mērķiem ārpus Saeimas, tostarp Latvijas Radio kora darbības nodrošināšanai.
Arī komisijas priekšsēdētājs pievienojās viedoklim par līdz šim īstenoto līdzekļu izlietošanu Saeimā kā taupīgu tēriņu plānošanu.
"Domāju, esam ļoti godprātīgi mazinājuši Saeimas budžetu vismaz pēdējos trijos gados," sacīja Bresis, atgādinot ne tikai par šajā gadā veiktajiem samazinājumiem, bet arī iepriekšējo gadu lēmumiem par atkārtotu atalgojuma iesaldēšanu.
"Neviens jau nerēķina, kā būtu bijis, ja noteiktu [atalgojuma] apmēru saskaņā ar [Saeimas Kārtības rullī] noteikto," uzsvēra deputāts, pat atzīstot, ka parlaments pamazām nonācis pie teju "nulles budžeta".
Aicinot kolēģus rūpīgi izpētīt kancelejas piedāvājumu un sagatavot priekšlikumus, komisijas vadītājs arī lūdza deputātus ar šo projektu iepazīstināt frakciju vadītājus.
Jau vēstīts, ka Saeima šogad vairākkārt ir lēmusi par dažādiem izdevumu samazinājumiem.
Februārī parlaments samazināja deputātu pamatalgu par 15%, nosakot, ka no 1.marta tās bruto apmērs būs 1047 lati iepriekšējo 1232 latu vietā. Savukārt jūnijā tautas priekšstāvji pieņēma jaunus grozījumus Saeimas Kārtības rullī, nosakot atalgojuma samazinājumu nevis 15%, bet 20% apmērā - līdz ar to pēc 1.jūlija deputātiem tiek aprēķināta mēneša amatalga vairs tikai 986 latu apmērā.
No 1.jūlija līdz gada beigām parlamentārieši saņem arī par 20% mazākas transporta izdevumu kompensācijas, bet kompensācijas sakaru izdevumiem saruks par 30%. Savukārt no 1.septembra līdz gada beigām par piekto daļu samazinātas arī īres izmaksu kompensācijas.
Lai vēl vairāk ierobežotu izdevumus, frakciju vadītāji no 1.jūlija atteikušies arī no dienesta automašīnu piešķiršanas Saeimas komisiju vadītājiem. Septembra vidū Saeima plāno arī no darba atbrīvot 42 kancelejas darbiniekus.
Kopējais Saeimas budžeta samazinājums 2009.gada budžeta grozījumos ir 2 800 532 lati.