Deputāte un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (V) padomes pārstāvjiem norādīja par nepilnībām juridisko dokumentu interpretācijā pērn, lemjot par nacionālā televīzijas kanāla licences piešķiršanu Pro100TV.
Viņa uzsvēra, ka jaunais likums stājies spēkā pagājušā gada augustā, bet lēmums par licences piešķiršanu pieņemts jūlija beigās. Tādēļ padomes atrunas, ka tajā brīdī piešķiršanas kārtību noteica Ministru kabineta noteikumi, ir maldīgas, jo "noteikumi ir zemāk stāvošs dokuments nekā likums".
Padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins skaidroja, ka šajā jautājumā padome pērn vērsusies pie Saeimas Juridiskā biroja, kas apliecinājis, ka konkrētajā brīdī tai bijušas tiesības piešķirt nacionālās televīzijas licenci, jo no 1.jūnija tika pārtraukta analogās sistēmas apraide un uz jauno sistēmu likums vairs nebija attiecināms.
Padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece uzsvēra, ka kanāls vēl nav bijis ēterā, tādēļ nav saprotams deputātu satraukums par televīzijas iespējām nodrošināt nepieciešamo saturu latviešu valodā. "Kanālam ir iespēja savu saturu dublēt un ieskaņot latviešu valodā, tādējādi izpildot likuma prasības. Kad kanāls sāks apraidi, veiksim monitoringu un vērtēsim tā atbilstību likuma prasībām, un vajadzības gadījumā varam arī pārtraukt tā darbību," klāstīja Buceniece.
Padomes priekšsēdētājs piebilda, ka, lai arī tagad nacionālās televīzijas licenci var saņemt ikviens, gribētāju neesot, jo tas komerciāli nav izdevīgi augstās apraides maksas dēļ. "Mums būtu jādomā par nozares glābšanu, un nacionālo televīzijas licenču izsniegšana ir viens no risinājumiem, jo tādējādi visiem kanāliem samazinās maksājums par apraidi," uzsvēra Kleckins.
Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (PLL) bija neapmierināts ar kabeļoperatora "Viasat" servisa līmeni. Šlesers klāstīja, ka viņam bijušas problēmas un neskaidrības ar "Viasat" izrakstītajiem rēķiniem un pakalpojumu kvalitāti. Taču vēlāk viņš saskāries arī ar kabeļoperatora klientu apkalpošanas speciālistu nekompetenci. Tādēļ Šlesers izteica neapmierinātību ar padomes nespēju kontrolēt "Viasat" darbības un pieprasīja tās priekšlikumus likumdošanas uzlabošanai.
Padomes priekšsēdētājs Kleckins savukārt skaidroja, ka "Viasat" ir starptautiska kompānija un tās licence nav izsniegta Latvijā, tāpēc šis uzņēmums nav padomes jurisdikcijā un to nav iespējams kontrolēt. Savukārt kabeļoperatora servisa līmenis attiecināms uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kuram būtu jāizskata šis jautājums pēc iesnieguma saņemšanas.
Buceniece norādīja, ka padome atzīst problēmas esamību, taču tas nav padomes kompetences jautājums.
Savukārt komisijas locekle Ilma Čepāne (V) vēlējās uzzināt padomes skaidrojumu par skaņas atšķirībām starp pārraidēm un reklāmām Latvijas Televīzijas 1.kanālā un to kontroles izpildi.
Buceniece uzsvēra, ka padomes rīcībā nav skaļuma mērīšanai nepieciešamās specifiskās tehnikas, jo tā esot dārga, un šis jautājums tiek risināts jau divus gadus. Tādēļ padome katru konkrēto gadījumu skata atsevišķi un pārrunā ar televīzijām, un tas tiek interpretēts kā katras televīzijas atbildība.
Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (ZZS), padomes pilnvaru termiņš beigsies oktobrī un patlaban, visticamāk, neesot īstais brīdis vērtēt priekšsēdētāja un locekļu atbilstību amatam, turklāt tas nebūtu Pieprasījuma komisijas uzdevums.
LETA jau ziņoja, ka uz pagājušās nedēļas Pieprasījuma komisijas sēdi Kleckins neieradās aizņemtības dēļ un sēde tika atcelta. Tika pieļauts arī - ja Kleckins neierastos uz sēdi šodien, būtu pamats spriest par viņa atbilstību amatam.