Lai panāktu integrācijas politikas vienotu koordināciju un uzraudzības nodrošināšanu, nepieciešams koncentrēties uz šo vienu jautājumu, tā, vaicāts par izvēli rezolūcijā neminēt jautājumus par nepilsoņu bērniem un komunikāciju krievu valodā, žurnālistiem norādīja komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA).
Latkovskis skaidroja, ka nepilsoņu bērnu pilsonības piešķiršanas kārtības jautājumā viņam ir vienāda nostāja ar paša pārstāvēto nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kas neredz pamatu izmaiņu veikšanai. Viņš norādīja, ka jau pašreizējā sistēma ir demokrātiska, jo ļauj vecākiem izvēlēties. Arī deputāts Hosams Abu Meri (Vienotība) norādīja, ka vecākiem būtu jāsaglabā tiesības izvēlēties, vai reģistrēt savu bērnu kā pilsoni.
Komisijas sēdē tika uzklausīta Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja Liesma Ose. Viņa uzsvēra, ka eksperti ir "apgāzuši" priekšstatu par integrācijas politikas izgāšanos un ka ir nepieciešams vairāk informēt par sabiedrības saliedētības veiksmes stāstiem.
Ose arī akcentēja, ka sabiedrības integrācija ir jāīsteno, pamatojoties uz pētījumos konstatētām atziņām.
Jau vēstīts, ka prezidenta izveidotā ekspertu grupa novembra beigās publiskoja ziņojumu, kurā pauda, ka vien atsevišķi politikas veidotāji izvēlas runāt tikai latviešu valodā, neraugoties uz viņus intervējošā medija un tā auditorijā lietoto valodu. Ekspertu ieskatā divvirzienu komunikācija ar mazākumtautībām ir būtisks nacionālās drošības faktors, tikai šāda pieeja pakāpeniski veido savstarpēju uzticēšanos.
"Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā," norādīts darba grupas ziņojumā.
Iepazīstoties ar ekspertu grupas ziņojumu, Vējonis secinājis, ka vēl ir pietiekami daudz darāmā, lai Latvijas sabiedrība kļūtu saliedētāka. Kā aģentūrai LETA norādīja viņa preses padomnieks Jānis Siksnis, Vējonis uzskata, ka ir svarīgi veicināt ikviena iedzīvotāja piederības sajūtu Latvijas valstij. Tāpat nepieciešams sekmēt latviešu valodas apguvi, veicināt pilsonisko izglītību un izpratni par Latvijas vēsturi.
Kritiku ekspertu grupas ieteikumam amatpersonām krievvalodīgiem medijiem intervijas sniegt krievu valodā iepriekš pauda Valsts valodu centra direktors Māris Baltiņš, nodēvējot to par nepārdomātu un no valodas politikas viedokļa aplamu.