Satversmes grozījumiem tik drīz vēl nebūs vajadzīgā atbalsta

Dažādi ir viedokļi arī par tautas nobalsošanā nepieciešamo kvorumu. Vairākums piekrīt, ka tautai varētu dot iespēju rosināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, bet tikai tad, ja kvorums ir vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem. Konstitucionālo tiesību eksperts Egils Levits jau ir atzinis, ka tādā gadījumā šī norma nebūs efektīva. Saeimas apakškomisijas darbība liecina, ka ar papildu idejām, piemēram, par obligātu piedalīšanos vēlēšanās, diskusija tiek vilkta garumā, jo šādi jautājumi iepriekš nav apspriesti. Valsts prezidents V.Zatlers pēc 2.au­gusta tautas nobalsošanas, kurā piedalījās vairāk nekā 608 000 pilsoņu, aicināja deputātus grozīt Satver­smi un dot tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Otrdien intervijā Latvijas radio V.Zatlers atzina, ka Saeimai trūkst politiskās gribas, domājot ne vien koalīcijas, bet arī opozīcijas gribas trūkumu. Prezidentam esot iespaids, ka Sa­tversmes grozījumi varētu kļūt par nākamajā gadā gaidāmo pašvaldību vēlēšanu kampaņas sastāvdaļu. Atsaucoties uz konservatīvo ideoloģiju, rezervēta pret Satversmes aizskaršanu ir TB/LNNK, kurai nav lielas ietekmes parlamentā. Taču sestdien arī parlamentā lielākās — Tautas partijas — kongresā ar līdzīgu argumentāciju uzstājās TP valdes locekle Kristiāna Lībane-Šķēle. "Pilnīgi norobežoties mēs nevaram. Taču TP stingri aicina un pastāv uz konservatīvismā un veselajā saprātā balstītu pozīciju. Konsekventi. Visu atlikušo diskusijas laiku. Visās pozīcijās," par pamatlikuma izmaiņām kongresā teica K.Lībane-Šķēle. Tas gan nenozīmējot noraidošu attieksmi pret diskusiju vispār, taču TP nekad neesot solījusi to pabeigt līdz Ziemassvētkiem, skaidroja TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pieļauj iespēju uzticēt tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, taču viņš neredz iespēju mainīt pantu par prezidenta tiesībām, nesaistot to ar risku viņam zaudēt amatu, kā tas ir tagad, ja tauta par parlamenta atlaišanu nenobalso. TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats domā, ka prezidentam pat būtu psiholoģiski grūti pēc tam ar tādu Saeimu strādāt kopā. Viņaprāt, ja pamatlikuma izmaiņas nav pamatotas un izjauc līdzsvaru starp prezidentu, parlamentu un valdību, tad "valsts slīkst dziļās problēmās, kā tas ir, piemēram, Ukrainā". Tad jārunā arī par tautas vēlētu prezidentu, un to jau atbalsta vairāki politiskie spēki. Koalīcija Satversmes grozījumu izstrādes apakškomisijas vadību ir uzticējusi opozīcijā esošā Jaunā laika deputātei Solvitai Āboltiņai, ik pa laikam norādot uz viņu kā galveno atbildīgo. S.Āboltiņa ir sakrājusi politiķu izteikumus par šo tematu jau kopš vasaras. Piemēram, 1.augustā pirms referenduma LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? K.Lībane-Šķēle solījusi sagatavot priekšlikumus grozījumiem Satversmē, to referenduma dienā par iespējamu uzskatījis arī toreizējais TP priekšsēdis Aigars Kalvītis. TB/LNNK priekšsēdis Roberts Zīle šajā raidījumā teicis — ja referendumā nobalso vismaz 30% pilsoņu, tad Valsts prezidentam nevajadzētu baidīties atlaist Saeimu, atceras S.Āboltiņa un atgādina, ka referendumā piedalījās vairāk nekā 40% balsstiesīgo. Kā liecinot komisijas sēdes, kurās jāatbild uz konkrētiem jautājumiem par iespējamo redakciju, koalīcijai ir vēlme novilcināt tās sagatavošanu, uzskata S.Āboltiņa. Koalīcija varbūt cerot, ka šis jautājums zaudēs aktualitāti, jo priekšplānā tagad ir sociāli ekonomiskās problēmas. Taču liela loma būšot Valsts prezidentam, kurš nāca ar iniciatīvu grozīt Satversmi. Tiesa, V.Zatlers neiesniedza konkrētu likuma redakciju. Tam, ka Saeima varētu pieņemt izmaiņas Satver­smē, netic arī Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, jo valdošās koalīcijas partijas "visas bez izņēmuma grib turēties pie siles dalīšanas un pārdalīšanas, un to rīcība liecina, ka viņi stipri apņēmušies torpedēt jebkādus pārmaiņu caurvējus".