Šķēle: Riekstiņš ir spēcīgāks prezidenta kandidāts nekā Zatlers

Šķēle piebilda, ka Riekstiņam kā Valsts prezidenta amata kandidātam ir tikai viens trūkums - viņš nav "kompromisa figūra".Jautāts par Zatlera iesniegtajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras, Šķēle atbildēja, ka "ir izbrīnīts par šo priekšlikumu vājumu un nekonsekvenci".Šķēle sacīja, ka aicinās valdi sagatavot TP publisko viedokli par Zatlera rosinātajiem Satversmes grozījumiem un darīs to zināmu iedzīvotājiem.Kongresa debatēs ar saviem priekšlikumiem grozījumiem Satversmē iepazīstināja TP valdes loceklis Reinis Bērziņš, kurš pauda viedokli, ka valsts pamatlikumā būtu jānosaka, ka parlaments var izteikt neuzticību esošajam Ministru prezidentam un viņa vadītajai valdībai tikai vienlaikus nominējot jauno valdības sastāvu.Bērziņš arī pauda viedokli, ka Saeimai būtu lietderīgi izteikt uzticību balsojot tikai Ministru prezidentam, bet ministru izvēli atstāt premjera ziņā.Kā ziņots, Zatlers šonedēļ Saeimā iesniedza Satversmes grozījumus, kas paredz piešķirt prezidentam pilnvaras nominēt tiesībsarga, valsts kontroliera, Latvijas Bankas prezidenta, divu Satversmes tiesas tiesnešu un Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata kandidātu, lai par tiem vēlāk spriestu Saeima.Prezidenta rosinātie grozījumi Satversmē paredz arī Ministru prezidentam pienākumu ar izveidoto Ministru kabinetu pirms tā apstiprināšanas Saeimā iepazīstināt prezidentu.Zatlers atkārtoti uz parlamentu virzījis priekšlikumu par prezidenta tiesībām atlaist Saeimu parlamentārās krīzes apstākļos. Tas paredzētu tiesības parlamentu atlaist piecos gadījumos. Pirmkārt, ja Saeima ir grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai 77.pantu, bet tautas nobalsošanā šie Satversmes pārgrozījumi nav apstiprināti. Otrkārt, ja Saeima nespēj izteikt uzticību ministru prezidentam un valdībai trīs reizes pēc kārtas, ja vien izvirzītais premjers visos trijos gadījumos nav viena un tā pati persona.Treškārt, ja Saeima nepieņem valsts budžetu līdz saimnieciskā gada 1.martam, ceturtkārt, ja ilgāk par vienu mēnesi Saeimas sesijas laikā nenotiek kārtējās Saeimas sēdes, jo tajās nepiedalās nepieciešamais deputātu skaits, vai tās netiek sasauktas. Piektkārt, ja tas nepieciešams, lai Saeima saņemtu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas prezidentam ir jākonsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un ministru prezidentu.Prezidents joprojām nevarētu atlaist Saeimu, ja līdz valsts augstākās amatpersonas termiņa beigās būtu atlikuši mazāk nekā trīs mēneši.Tāpat arī grozījumi paredz, ka jautājumā par prezidenta atstādināšanu vispirms vismaz 51 deputātam būs jānobalso par šādas procedūras sākšanu, lai Satversmes tiesa (ST) lemtu par prezidenta veiktu Satversmes vai būtisku likuma pārkāpumu. Ar vismaz divu trešdaļu deputātu atbalstu prezidentu uz atlaišanas procedūras laiku varētu atstatīt no amata. Prezidentam nelabvēlīga ST lēmuma gadījumā divām trešdaļām Saeimas deputātu balsojot par, prezidents tiktu atbrīvots no pienākumu veikšanas.Zatlers izteica cerību, ka, procesam pozitīvi attīstoties, grozījumi Satversmē varētu stāties spēkā 2015.gadā.Tāpat Zatlers aicināja sākt diskusiju par tautas vēlētu prezidentu. Zatlers pauda viedokli, ka pēc šādas sistēmas ir pieprasījums sabiedrībā un ka arī viņš to atbalsta.