No amatpersonu teiktā nav noprotams, kurš tad īsti Šķēli sarunās aicinājis un kam viņš sniedzis padomus. Taču nevienam arī tolaik nav radušies jautājumi, kāpēc bēdīgi slavenais polituzņēmējs bankas pārņemšanas plānu kaldināšanā piedalījies – Šķēles dalība acīmredzot likusies pašsaprotama, šovakar vēsta LTV raidījums de facto.
Izrādās, ka bankas glābšanas plānus kaldinājusi ne tikai valdība, jo nu atklājies, ka 2008.gada oktobrī, kad toreizējie bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis pirmo reizi ieradās premjera Godmaņa kabinetā, lai lūgtu valsts palīdzību, sarunā klāt bijis viens no ietekmīgākajiem tā laika aizkulišu politiska spēlētājiem – ekspremjers un Tautas partijas līderis Andris Šķēle.
“Kabinetā atnāca abi divi, Kargina kungs, ā, vēl Šķēle kā konsultants bija līdzi, es nezinu kādā pakāpē, prasiet Šķēlem,” vaļsirdīgs filmā Septiņi gadi bija Godmanis.
Aizdomas, ka Šķēle piedalījies Parex pārņemšanas procesā, virmoja jau tolaik, norāda de facto. Tā laikraksts Diena savulaik vēstīja, ka pie Finanšu ministrijas tolaik manīts Šķēles. Arī Wikileaks publiskotā ASV diplomātu sarakste atklāja, ka līdzīgas aizdomas bijušas daudziem.
“Pastāv bažas arī par to, kurš vēl varētu vēlēties iedzīvoties no Parex situācijas. Rīgas baumu dzirnavās aizdomās turētais Nr.1 ir Andris Šķēle. Šobrīd tā pierādījumi ir nepietiekami, bet pieaugoši. Diena ziņo, ka Šķēle piedalījies dažās sapulcēs Finanšu ministrijā, kurās darījums ticis plānots, to Finanšu ministrs (arī no Tautas partijas) nav noliedzis,” 2008.gada novembrī ziņojis ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons.
Kurš Tautas partijas tēvu un ekspremjeru aicināja? No tā laika premjera un finanšu ministra teiktā nākas secināt, ka Šķēlem bijusi apbrīnojama spēja pašam uzrasties īstajā brīdī īstajā vietā, jo neviens no politiķiem viņu neesot aicinājis.
“Man piezvanīja Ministru prezidents un apjautājās, vai es nevarētu atnākt pie viņa pēc kādas stundas, es teicu, protams, ka varu. Es nezināju, ka es dodos uz satikšanos, kurā būs Kargina un Krasovicka kungs. Es ierados, Godmaņa kungs nebija uz vietas, šie kungi tur bija, es redzēju, vēlāk sarunai pievienojās Šķēles kungs,” tolaik notikušo atminas tā brīža finanšu ministrs Atis Slakteris.
Savukārt tā laika premjers Ivars Godmanis sacīja, ka “Šķēle tai laikā vadīja partiju, tā bija lielākā partija koalīcijā, ņemot vērā viņa pieredzi, ņemot vērā to,ka viņš bijis trīs reizes premjers, tāpēc nevienu brīdi man neradās jautājums, kāpēc viņš atradās. Situācija bija vissmagākā Latvijas pēdējo laiku vēsturē.”
Slakteris apgalvo, ka atminas tikai vienu tikšanos, kurā klāt bijis Šķēle, Godmanis runā par vairākām – tostarp šaurā lokā – vairākkārt Slaktera kabinetā notikušas sarunas tikai premjera, finanšu ministra un Šķēles starpā. Slakteris pieļauj, ka Šķēli aicinājis Godmanis, Godmanis savukārt, ka Slakteris. Vienvārdsakot – viņa klātbūtne tobrīd šķitusi pašsaprotama. Tas gan nav pārliecinoši, jo tolaik Šķēle nekādus politiskus amatus neieņēma un būtu saucams vien par politikai pietuvinātu uzņēmēju.
“Nebija ne oficiāla, ne neoficiāli, ka Šķēles kungs teiktu, ka viņš ir atnācis teiksim kaut kādā veidā konsultēt vai dot padomus akcionāriem, nē, tā nav taisnība, faktiski šī problēma tika apspriesta kopumā,” sacīja Godmanis. Savukārt Slakteris, vaicāts, vai Šķēle tā pats tur uzradās un nevienam neradās jautājums, ko tu te dari, atzina, ka “neviens nejautāja!”
Abi gan uzsver, ka Šķēle lēmumu pieņemšanā nav piedalījies, vien sniedzis savu redzējumu. Pats Šķēle gan atteicās komentēt savu lomu Parex glābšanā, īsu atbildi sniedzot vien ar sekretāres sūtītu elektroniskā pasta vēstuli: “A. Šķēles kungs laipni pateicas par Jūsu izrādīto interesi, bet nevēlas komentēt ļoti slikti un dārgi veiktā Parex bankas „glābšanas” plāna norisi.”
Šos Šķēles pārmetumus gan Godmanis, gan Slakteris komentēja lakoniski. Godmanis norādīja, ka “katrs jau var savus komentārus izteikt, kā viņš vēlas, nu tas, ir viss, ko es varu teikt. Privātpersona, nevarat piespiest viņu sniegt komentārus.” Savukārt Slakteris uzsvēra, ka Pareksā neviens noguldītājs nepazaudēja nevienu latu, tai skaitā Raimonds Pauls nepazaudēja, bet Krājbankā Raimonds Pauls pazaudēja naudu, Parex gadījumā ne pašvaldības, ne Latvijas valsts uzņēmumi nepazaudēja nevienu latu.”
Taču to, ka Parex pārņemšana bijusi politizēta, neslēpj daudzi. Jau tolaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija skandēja trauksmes zvanus, ka tieši politiķu intereses traucē bankas pārņemšanas procesam. Godmanis gan joprojām pārliecībā ir stingrs un savu viedokli nav mainījis – banka bija jāglābj. “Tas diemžēl nav iespējams, atgriezt atpakaļ vēsturi un nomodelēt, kas būtu tad, bet man teica vienu tiesībsargājošo iestāžu vadītājs – ziniet, ļoti vienkārši, ja jūs glābāt Parexu un banku sistēmu, ir kriminālprocess, nebūtu glābis arī būtu kriminālprocess. Jo tā situācija atstāja tik lielu iespaidu uz finanšu sistēmu.”
Interviju de facto atteica bankas pārņemšanā nozīmīgu lomu spēlējušais finanšu ministrijas tā laika valsts sekretārs – tagad Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis. Viņš apgalvo, ka nevienā no sarunām, kurās viņš piedalījies, Šķēle klāt neesot bijis. Tiesa, pašu Bičevski tolaik saistīja tieši ar Tautas partijas interesēm. Abi tā brīža galveno lēmumu pieņēmēji apgalvo, ka no Šķēles dalības sarunās nekāda sensācija nesanākšot. Var jau būt, taču te rodas jautājums Godmaņa piesauktajām tiesībsargājošajām iestādēm – prokuratūra jau gadiem nespēj tikt uz priekšu kriminālprocesā, kurā vērtē bankas bijušo īpašnieku rīcību. Bet vai ziņas par dažādu polituzņēmēju dalību sarunās maz vispār vērtētas?